Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums) kopš ekonomiskās lejupslīdes sākuma ir kļuvis par darba devēju (izņēmums nav arī valsts iestādes) plaši izmantotu līdzekli personāla izmaksu optimizēšanai. Tāpēc no juridiskā viedokļa svarīgi noskaidrot, pirmkārt, vai šāda darba devēju rīcība atbilst likumam, un, otrkārt, kāda ir šī atvaļinājuma piešķiršanas kārtība. Šī raksta tapšanas brīdī autoram nav zināms neviens Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas tieši skartu jautājumu par atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanu piešķiršanas tiesiskumu kādā konkrētā situācijā.