Svetlana gbc:
Īsti nesapratu. Situācijā ja ir summētais darba laiks un, piemēram, 2015.gada novembrī darbinieks nostrādājis 160 stundas, svētku dienā nav strādājis un pirmssvētku dienā arī nav strādājis, vai tā viena stunda ir virsstunda? Kā arī situācijā ja nav strādāts svētku dienā un ir strādāts pirmssvētku dienā, nostrādātas 159 stundas, vai papildus jāpiemaksā par nenostrādato stundu?

ZAB Ellex Kļaviņš:
Labdien!

Nosūtu atbildi uz Jūsu jautājumiem.

Situācijā ja ir summētais darba laiks un, piemēram, 2015.gada novembrī darbinieks nostrādājis 160 stundas, svētku dienā nav strādājis un pirmssvētku dienā arī nav strādājis, vai tā viena stunda ir virsstunda?

Jā, arī tad, ja darbinieks nebūs strādājis svētku dienā un pirmssvētku dienā, šī viena stunda (160.) būs uzskatāma par virsstundu. Kā norādīju rakstā, arī summētā darba laika darbinieku darba laikam pārskata perioda ietvaros jāatbilst normālam darba laikam. Attiecīgi, ja normālais darba laiks 2015.gada novembrī bija 159 stundas, tad katra nākamā stunda arī darbiniekam ar summēto darba laika uzskaiti būs virsstundu darbs.

Kā arī situācijā, ja nav strādāts svētku dienā un ir strādāts pirmssvētku dienā, nostrādātas 159 stundas, vai papildus jāpiemaksā par nenostrādato stundu?

Atbilstoši Valsts darba inspekcijas neoficiāli paustajai nostājai darbiniekam ar summēto darba laiku un stundas likmi par nenostrādāto (160.) stundu nebūs jāpiemaksā, jo šādiem darbiniekiem tiek maksāts par reāli padarīto.

Šeit gan jānorāda, ka šāds risinājums nav viennozīmīgs, jo var rasties pamatots jautājums, vai darbinieki ar summēto darba laiku un stundas likmi netiek diskriminēti attiecībā pret darbiniekiem, kas strādā normālo darba laiku no pirmdienas līdz piektdienai. Darbiniekiem ar normālo darba laiku svētku diena un pirmssvētku dienas pēdējā stunda tiek piešķirta brīva un tiek apmaksāta, savukārt darbiniekiem ar summēto darba laiku šis laiks ir brīvs, bet netiek apmaksāts.

Šāda atšķirība apmaksas apmēros starp darbiniekiem ar normālo darba laiku un summēto darba laiku tiek izskaidrota ar to, ka summēto darba laiku darbiniekiem drīkst pielīgt (viņiem piekrītot) tikai izņēmuma gadījumos, kad darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu. Tāpat darbinieki ar summēto darba laiku gada griezumā var saņemt lielāku “ieguvumu” no svētku dienām, jo vairākās svētku dienās (piemēram, svētdienās - Vasarsvētkos, Pirmajās Lieldienās, Mātes dienā) darbiniekiem ar normālo darba laiku tāpat nav jāstrādā.

Jānorāda, ka attiecīga argumentācija gan pilnībā nenovērš jautājuma neviennozīmību.

Ar cieņu,

Andris Lazdiņš,
Zvērināts advokāts

lepodzina:
Labdien! Jautājums par 2017.gada novembra mēnesi. Vai virsstundu aprēķinā normālajam un summētajam darba laikam par pamatu jāņem nostrādātais laiks (attiecīgi 167 stundas un 168 stundas) vai arī normālajā darba laikā iekļauj arī 9 apmaksātās, bet nenostrādātās stundas, un virsstundas attiecīgi rēķina virs 176 stundām?