Darba tiesiskajās attiecībās aizvien biežāk tiek meklēti risinājumi elastīga darba laika formas ieviešanai uzņēmumā, lai darbinieki iespēju robežās spētu darbu savienot ar privāto dzīvi un darba devēji nodrošinātu sev lojālus un apmierinātus darbiniekus.

Nereti brīva režīma darba laiks uzņēmumā tiek ieviests, darba līgumā atsaucoties vien uz Darba likuma (DL) 148.pantu, abām iesaistītajām pusēm neapzinoties šā regulējuma piemērošanas īpatnības un iespējamo problēmu rašanos nākotnē.

Darba laika veidi un to uzskaites un organizēšanas noteikumi, kā arī striktais atpūtas laika regulējuma mērķis DL cita starpā ir pasargāt darba ņēmēju kā vājākās sociālās grupas intereses un nodrošināt tiem pienācīgus darba apstākļus.