Kā zināms, Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz 3 pievienotās vērtības nodokļa (PVN) taksācijas periodus: mēnesis, ceturksnis un pusgads. Nodokļa maksātāja PVN taksācijas periods ir atkarīgs no nodokļa maksātāja veicamo darījumu veidiem un apgrozījuma.

Tā, piemēram, PVN taksācijas periods ir puse no kalendāra gada reģistrētam nodokļa maksātājam, kura veikto ar nodokli apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 14 228,72 EUR un kurš neveic PVN likuma 115.panta 1.daļā minētos darījumus.

PVN likumā paredzētā iespēja nelieliem nodokļa maksātājiem sniegt PVN deklarācijas reizi ceturksnī vai pusgadā šiem maksātājiem būtiski samazina administratīvo slogu, un šāda likumdošanas norma ir ļoti lietderīga. Taču praksē bieži vien nodokļa maksātajiem rodas atsevišķas problēmas ar šīs normas piemērošanu.