Saistībā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums) radušās vairākas neskaidrības, kā pareizi traktēt un grupēt ar saimniecisko darbību saistītās un nesaistītās izmaksas.

1.jautājums. Vai no UIN likuma (4.panta 3.daļa un 8.panta 2.daļas 1.punkts) var secināt, ka jebkuras fiziskai personai veiktās izmaksas vai tās gūtais labums citā veidā, ja no tā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vai arī jebkādi personificētie izdevumi, par ko samaksāts IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, lai gan pēc ekonomiskās būtības tie nav attiecināmi uz šiem izdevumiem?

Piemēram, uzņēmums atbalsta individuālu sportistu un pārskaita viņam materiālo pabalstu, no tā ieturot IIN. Cits piemērs – uzņēmums maksā algu un sedz automašīnas uzturēšanas izmaksas, samaksājot IIN un VSAOI, personai, kuras darba pienākumi nav tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

2.jautājums. Pozitīvas atbildes gadījumā uz 1.jautājumu rodas nākamais jautājums par fiziskai personai – darbiniekam kompensējamo personificējamo izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

Piemēram, uzņēmums nodrošina dzīvesvietu darbiniekam, apmaksājot dzīvokļa apsaimniekošanas un komunālos izdevumus. Šo izdevumu neto summai uzrēķina nodokļus – IIN un VSAOI, tādējādi uzņēmumam papildus tiešajām izmaksām rodas arī izmaksas par kompensējamo nodokļu summu. Vai šajā gadījumā uz saimnieciskajiem izdevumiem drīkst attiecināt visu bruto summu? Vai tomēr tā jādala: tiešās izmaksas un VSAOI darba devēja daļa – saistītas ar saimniecisko darbību, kompensējamā nodokļu summa (IIN un VSAOI darba ņēmēja daļa) – nesaistītas ar saimniecisko darbību?