Priekšnodokļa atskaitīšana holdinga sabiedrību darījumos
2016-01-06
Zane Akermane, Zinta Jansons, ZAB "Kļaviņš Ellex"
Latvija pēdējos pāris gados ir veikusi nozīmīgas izmaiņas likumos, lai veicinātu ieguldījumu holdingu veidošanu un dibināšanu Latvijā. Pateicoties tam, mūsu valsts pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pievilcīgāka ārvalstu kompānijām, kas šeit dibina holdinga sabiedrības. Nereti šādi vietējie holdingi nodarbojas ne tikai ar daļu turēšanu, bet arī iesaistās, vismaz netieši, citu sabiedrību saimnieciskajā darbībā.
Šajā kontekstā interesanti aplūkot nesen pieņemtu Augstākās tiesas (AT) 14.08.2015.spriedumu lietā Nr. SKA – 238/2015 (Spriedums), kurā tika skatīta lieta par holdinga sabiedrības tiesībām atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, ko tā ar trešo personu starpniecību nodrošināja savām meitas sabiedrībām.
Lietas būtība
Šajā lietā pieteicēja bija Norvēģijas koncerna sabiedrība, kas tika dibināta ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Pieteicēja vēlējās Latvijā būvēt daudzstāvu ēkas un, lai realizētu šo mērķi, iegādājās kapitāla daļas sabiedrībās, kam piederēja zemesgabali, kuros pieteicēja bija izvēlējusies būvēt ēkas. Paši zemesgabali palika pieteicējas meitas sabiedrību īpašumā.
Norvēģijas koncerna sabiedrība pati noslēdza līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai saņemtu pakalpojumus zemesgabalu attīstīšanai un daudzstāvu ēkas būvniecībai. Lai arī daudzstāvu ēkas būvniecība tā arī netika veikta, tomēr visi ar šo projektu saistītie pakalpojumi tika saņemti. Par šiem pakalpojumiem saņemtie rēķini tika adresēti pieteicējai, un pieteicēja tos arī samaksāja, bet samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), pieteicēja atskaitīja priekšnodoklī.
Turklāt pieteicēja bija plānojusi veikt restrukturizāciju, kā rezultātā abas tai piederošās sabiedrības tiktu apvienotas, bet pieteicēja kļūtu par zemesgabalu vienīgo īpašnieci. Taču šis plāns netika realizēts. Tā vietā abām pieteicējai piederošām meitas sabiedrībām tika pasludināts maksātnespējas process. Jāpiebilst arī, ka pieteicēja vienīgā šos darījumus ietvēra savā PVN deklarācijā un izmantoja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem darījumiem.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
Nodokļi
06:00, 18. Apr. 2024
Vai partneris nereģistrētā laulībā ir tiesīgs saņemt dāvinājumu un nemaksāt par to iedzīvotāju ienākuma nodokli? Senāts kādā 2023.gada lietā meklēja atbildi uz šo jautājumu. Ņemot vērā, ka Latvijā partnerības institūta tiesiskais regulējums tapis ļoti gausi, viedokļu atšķirības ir redzamas arī tiesu spriedumos.
Nodokļi
09:00, 19. Mar. 2024
2018.gada grozījumos likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2pantā tika paredzēta atbildība par transfertcenu dokumentācijas prasību pārkāpumiem. Šie grozījumi piemērojami darījumiem, kas veikti, sākot ar 2018.gadu. Šobrīd tiesā jau tiek skatītas pirmās lietas, kurās Valsts ieņēmumu dienests izmantojis tiesības sodīt nodokļu maksātājus par pārkāpumiem saistībā ar transfertcenu dokumentāciju.
Nodokļi
06:00, 8. Mar. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Ar pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi apliekamie darījumi tradicionāli uzskatāmi par vieniem no riskantākajiem darījumiem, it īpaši gadījumos, ja nodokļu maksātājs, kas īsteno preču piegādi, pircējam tās nenogādā. Laiku pa laikam administratīvajā tiesā tiek skatīti strīdi par to, vai šādi darījumi ir vai nav atzīstami par simulatīviem nolūkā gūt fiskālas priekšrocības. Arī 2023.gads nebija izņēmums.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija par izmaksātajām aplokšņu algām, par kurām nav veikti nodokļu maksājumi, VID ir pienākums piedzīt no darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību - šāds secinājums nostiprināts ar Senāta spriedumu 2023.gada 28.aprīļa lietā SKA-68/2023.
Nodokļi
06:00, 7. Feb. 2024
Uzņēmumiem, izmantojot degvielas kartes, līdz šim nebija skaidrs, kā šiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli – vai kā degvielas piegādei? Pagājušā gadā Eiropas Komisija ir radusi vienotu skaidrojumu, lai turpmāk nevienam nav jālauza galva par nodokļa piemērošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Senāta atziņām priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina pilnīgu neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķiem vai rezultātiem ar noteikumu, ka šīm darbībām uzliek PVN. Citiem vārdiem sakot, valsts nevar iejaukties PVN sistēmā, liedzot to izmantot, ja vien nav pamatotu aizdomu, ka nodokļu maksātājs šo sistēmu izmanto ļaunprātīgi.
Nodokļi
06:00, 18. Jan. 2024
Vai kopā ar pakalpojumu izsniegta dāvana jāuztver kā vienots pakalpojums vai kā divi dažādi darījumi? Ko var un ko nevar uzskatīt par vienotu pakalpojumu? Šie jautājumi ir svarīgi, lai pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli. Apskatām Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un Latvijā esošo praksi, piemērojot pievienotās vērtības nodokli dāvanām!
Pavisam noteikti trīsstūrveida darījumi ir gana sarežģīti, par ko liecina arī neskaitāmās tiesu lietas, kas par tiem izskatītas. Šoreiz arī pievēršamies vienai no lietām, kurā lietas pieteicējam – Latvijas uzņēmumam, kas trīsstūrveida darījumā bija starpnieks,– liegta priekšnodokļa atskaitīšana. Apskatām, kādi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas argumenti.
Nodokļi
06:00, 12. Dec. 2023
Lai ārvalstnieks saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, viens no tiem – jānomaksā nodokļi noteiktā apmērā. Tieši šis aspekts mēdz būt strīdu objekts, un tā noticis arī kādā Senāta izskatītajā lietā, kurā kapitālsabiedrības dalībniekam tika atteikta uzturēšanās atļauja. Apskatām spriedumā gūtās atziņas.
Nodokļi
06:00, 1. Dec. 2023
2023.gada 9.oktobrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma spriedumu lietā A42-00784-23/3, ar kuru tika mainīta kārtība, kā turpmāk Valsts ieņēmumu dienests un tiesa skatīs lietas par nodokļu maksātāju tiesībām atgūt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Ir situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata valdes locekļus par darba ņēmējiem uzņēmumos, savukārt uzņēmēji skaidro VID, ka valdes locekļi pilda valdes locekļiem piešķirtās funkcijas un nav pamata aprēķināt algas nodokļus par domājamajām (precīzāk - VID izdomātajām) algām. Apskatām, kā atšķirt, vai valdes loceklis pilda darba pienākumus, kam paredzēta atlīdzība, vai tomēr funkcijas, kas neparedz atalgojuma saņemšanu.
Vai uzņēmums, kas izveido meitas uzņēmumu citā valstī, drīkst to kvalificēt kā pastāvīgo iestādi? Ja meitas uzņēmums sniedz pakalpojumus tikai mātes uzņēmumam, vai to drīkst noteikt kā pastāvīgo iestādi? Vai mātes uzņēmums, pamatojoties uz meitas uzņēmuma esību, var atgūt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu meitas uzņēmuma valstī? Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības Tiesas viedoklis ir atšķirīgs. Izskatām!
Nodokļi
06:00, 20. Okt. 2023
Šī gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par uzņēmuma valdes loceklim izmaksāto atlīdzību vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Šajā lietā tiesa nokritizēja Valsts ieņēmumu dienesta sniegto likuma gramatisko interpretāciju par uzņēmuma valdes locekļa atlīdzības apmēru.
Nodokļi
06:00, 9. Okt. 2023
