Ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 2008. gada 1. janvārī Latvijas tiesībās parādījās jauns tiesību institūts – tiesiskās aizsardzības process. Kā izrādījās nedaudz vēlāk, šāds jauninājums ir nācis laikā, kaut arī, ja tas parādītos ātrāk, tas būtu labāk pazīstams un to daudz biežāk piemērotu jau 2008. gadā. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, papildus parastajam tiesiskās aizsardzības procesam (TAP) likums paredzēja arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ārpustiesas TAP), kura mērķis bija, ievērojot nodrošināto kreditoru intereses, padarīt TAP pasākumu plāna (TAP plāna) saskaņošanu un TAP pasludināšanu vienkāršāku un ātrāku. Šī raksta mērķis ir nevis sniegt visaptverošu TAP piemērošanas prakses apskatu un analīzi, bet gan īsu ieskatu atsevišķajos jautājumos, pievēršot lasītāju uzmanību atsevišķiem aspektiem, kas var izrādīties būtiski, sagatavojot TAP lietas dokumentus iesniegšanai tiesā un izskatot TAP lietu tiesā.