Piedāvājam augusta “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – mākslīgais intelekts darbam ar dokumentiem

Darbs ar lielu informācijas apjomu ir grāmatvežu, nodokļu konsultantu, juristu, personāla vadītāju un citu profesiju pārstāvju ikdiena. Tā var būt datu analīze, to salīdzināšana dažādos avotos, izmaiņu meklēšana normatīvajos aktos, vai vienkārši – rakstītā atrašana kādā no uzņēmuma dokumentiem. Šeit var noderēt mākslīgā intelekta (MI) asistents. Kā to pielietot? To publikācijā “Mākslīgā intelekta asistents darbam ar dokumentiem” (iBizness.lv, 20.08.2025.), kas augustā bijusi lasītāko rakstu TOP 3 pirmajā vietā, stāsta Ilze Palmbaha.

Autore plašāk apskata vienu no jaunākajiem MI asistentiem – “Google NotebookLM”. Tas ir ar MI darbināms pētniecības un piezīmju veikšanas rīks, kas izstrādāts, lai palīdzētu lietotājiem apkopot, organizēt un analizēt dokumentus un citus informācijas avotus. “Šis nav meklētājs. Tā nav arī “vēl viena čatbotu rotaļlieta”. Rīks nelasa to, kas nav svarīgs, – tas nelasa interneta informāciju un citu cilvēku dokumentus. Tas lasa uzņēmuma augšupielādētos datus un analizē tos atbilstoši konkrētajam domāšanas stilam,” norāda autore.

Rīkam ir dažādas funkcijas, piemēram, mobilā lietotne, videoanalīzes un audiokopsavilkumu sagatavošanas iespējas, dokumentu vizualizēšana un citas. Tomēr, lai cik šis rīks būtu daudzpusīgs, vienmēr pastāv jautājums – vai tam var uzticēt konfidenciālus klientu datus?

“Datus var uzticēt, jo tie netiek izmantoti MI apmācībai; “NotebookLM” darbojas “Google” kontā; lietotājs izlemj, ar ko informācija tiek koplietota un kam tā tiek nosūtīta, nenotiek automātiskā dalīšanās; tiek nodrošināta atbilstība datu aizsardzības un uzņēmuma drošības prasībām,” atklāj I. Palmbaha.

2.vieta – valdes locekļa atbildība

Senāts ir secinājis, ka valdes loceklim nevar piemērot personisku atbildību par likvidētas sabiedrības dzēstiem nodokļu parādiem. Ar šo spriedumu Senāts ir uzsvēris, ka nodokļu iekasēšanai ir jānotiek likumā noteiktajā kārtībā, un tas liks pārvērtēt līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi. Publikācijā “Valdes loceklis neatbild par likvidēta uzņēmuma nodokļu parādiem” (iBizness.lv, 14.08.2025.) Nataļja Puriņa šķetina šīs lietas apstākļus un apskata Senāta secinājumus.

Lietā persona nepiekrita VID lēmumam, ar kuru tam kā bijušajam valdes loceklim bija noteikts pienākums atlīdzināt budžetam uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus 99 117,03 eiro apmērā. Ar šo spriedumu Senāts ne tikai nepiekrita divu zemāko instanču tiesu secinājumiem par VID lēmuma pareizību, noraidīja Finanšu ministrijas viedokli, ar kuru tā atbalstīja VID praksi un izpratni par normatīvā regulējuma saturu, bet arī apšaubīja līdz šim izteiktās Senāta atziņas. “Spriedums noteikti liks pārvērtēt arī līdzšinējo VID praksi, bezkaislīgi virzot uzņēmumus uz likvidāciju,” uzsver autore.

Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, pamatojoties uz vairākiem aspektiem, piemēram, tiesas kļūdām un normatīvā regulējuma interpretācijas.

3.vieta – valdes loceklis un pārdevēja pienākumi

Arī augusta TOP 3 noslēdzošā publikācija ir par valdes locekļu tēmu.

Uzņēmējdarbības praksē nereti rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis līdztekus vadības funkcijām iesaistās arī ikdienas saimnieciskajā darbībā, piemēram, apkalpo klientus vai pats fiziski pārdod preces un pakalpojumus. Publikācijā “Vai valdes loceklis drīkst veikt pārdevēja pienākumus?” (iBizness.lv, 07.08.2025.) Olga Caplinska skaidro, vai valdes loceklis bez atlīdzības un darba līguma drīkst veikt pārdevēja pienākumus.

“Valdes locekļa pienākumi tiek pildīti uz uzticības pamata, un šo pienākumu izpilde nav pielīdzināma darba tiesiskajām attiecībām Darba likuma izpratnē, tādēļ darba līgumu ar valdes locekli par šo pienākumu izpildi var arī neslēgt,” norāda autore. Tomēr ir gadījumi, kad darba līgums ir obligāti slēdzams. Proti, gadījumos, kad konstatējamas darba attiecību pazīmes. “Lai konstatētu, vai starp personām pastāv darba tiesiskās attiecības, ir jākonstatē, ka:

• darbinieks un darba devējs ir vienojušies par konkrētā darba veikšanu;
• darbinieks un darba devējs ir vienojušies par samaksu;
• darbinieks pakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai, rīkojumiem;
• viena no pusēm ir sākusi veikt nolīgtos pienākumus.

Šeit ir svarīgi nošķirt valdes locekļa pienākumus no darba pienākumiem.”

Autore norāda, ka valdes funkcijas ietver sabiedrības vadību, pārstāvību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Savukārt darba pienākumi, piemēram, klientu apkalpošana, preču pārdošana vai noliktavas darbs, parasti tiek veikti darba attiecību ietvaros.

Atbildot uz jautājumu, vai pienākumus valdes loceklis drīkst veikt bez samaksas, O. Caplinska uzsver: “Komerclikuma (KL) 221.panta 8.daļā noteikts, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību. Senāts 2022.gada 14.septembra lietā SKC-71/2022 norādīja, ka valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221.panta 8.daļu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Taču tas neizslēdz iespēju, ka valdes loceklis pēc vienošanās ar sabiedrību savus pienākumus pilda bez atlīdzības. Šāda bezatlīdzības pienākumu izpilde praksē visbiežāk saistīta ar to, ka viena un tā pati persona pilda valdes locekļa pienākumu vairākos uzņēmumos, taču atlīdzību saņem tikai vienā no tiem. Šādu sistēmu izmanto uzņēmumu grupas, kur viena uzņēmuma valdes locekļa pienākumos ietilpst arī saistīto uzņēmumu pārvaldība.”

Autore arī norāda, ka kopumā “valdes loceklis drīkst veikt pārdevēja funkcijas bez darba līguma un atlīdzības, ja šie pienākumi tiek pildīti kā valdes darbības sastāvdaļa, proti, neregulāri, bez pakļautības attiecībām un bez noteikta darba organizācijas režīma. Piemēram, ja valdes loceklis reizi nedēļā pats apkalpo klientus uzņēmuma tirdzniecības vietā, aizvietojot darbinieku slimības laikā, un šī darbība ir neregulāra, to var uzskatīt par valdes funkciju paplašinājumu”.