Piedāvājam jūlija “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – rīki darbinieku atslogošanai

Mākslīgā intelekta (MI) rīki teksta redakcijai ir kļuvuši par nozīmīgu atbalstu ikdienas darbā, īpaši rakstiskās komunikācijas uzlabošanā. Tie palīdz veidot dokumentus ar mazāk gramatikas un stilistikas kļūdām, tādējādi paaugstinot teksta kvalitāti un stiprinot profesionālo tēlu. Kādu rīku izvēlēties un kas jāņem vērā? To publikācijā “MI rīki darbinieku atslogošanai – tekstu redaktori” (iBizness.lv, 04.07.2025.), kas jūlijā bijusi lasītāko rakstu TOP 3 1.vietā, skaidro Gunda Anna Karnīte.

Tekstu redaktorus atkarībā no to funkcionalitātes var iedalīt vairākās kategorijās. “Viena no visbiežāk izmantotajām ir gramatikas un pareizrakstības pārbaude, kur MI algoritmi automātiski identificē kļūdas un sniedz ieteikumus to labošanai, veicinot stilistiski korektu dokumentu izstrādi. Papildus tam tiek piedāvāti arī stila ieteikumi, kas ļauj pielāgot tekstu konkrētai auditorijai, piemēram, padarīt izteiksmi formālāku vai brīvāku atbilstoši situācijai. Visbeidzot, teksta pārrakstīšanas funkcija sniedz iespēju pārveidot teikumus, saglabājot to nozīmi, bet uzlabojot skaidrību vai piešķirot tiem lielāku oriģinalitāti,” norāda Karnīte.

“Rīki, kuru galvenais uzdevums ir gramatikas un pareizrakstības pārbaude, parasti ir bezmaksas vai ievērojami lētāki nekā pilnvērtīgi MI asistenti. Piemēram, viens no pasaulē plaši izmantotajiem MI rīkiem tekstu rediģēšanā ir “Grammarly”. Plāns, kas nodrošina gramatikas, stila un pieturzīmju korekciju, ir bezmaksas,” stāsta MI speciāliste, uzsverot, ka katram reģionam nepieciešams izvēlēties atbilstošus rīkus. ““Tildes Birojs” ir plaši lietots rīks Baltijas tirgū, kas īpaši pielāgots latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības pārbaudei, dažkārt sniedzot precīzākas valodas korekcijas tur, kur starptautiskie MI risinājumi to nepietiekami nodrošina.”

“MI ģenerētais teksts bieži vien var kļūt vienveidīgs un paredzams, kas ir viens no būtiskākajiem MI trūkumiem. Lai arī MI algoritmi ir ļoti jaudīgi, tie balstās uz iepriekš apstrādātiem datiem un standarta valodas modeļiem, kas nereti rada vienādas frāzes un līdzīgu izteiksmes stilu. Lietotāji, kuri regulāri izmanto MI palīdzību rakstīšanā, ar laiku sāk atpazīt šim modelim raksturīgās struktūras un valodas lietojumu, kas kļūst par skaidru norādi, ka teksts nav cilvēka radīts,” norāda autore.

“Izvēloties piemērotāko MI rīku, uzņēmumiem svarīgi pievērst uzmanību ne tikai tā funkcionalitātei, bet arī valodas atbalstam, integrācijas iespējām ar esošajām sistēmām, atbilstībai datu aizsardzības politikai, lietošanas ērtumam un izmaksu efektivitātei. Tikai rūpīgi izvērtējot visus šos aspektus, iespējams nodrošināt, ka izvēlētais rīks ne vien uzlabo darba efektivitāti, bet arī atbilst uzņēmuma drošības prasībām un ilgtermiņa vajadzībām,” uzsver Karnīte.

2.vieta – informācija MI rīkos

Arī jūlija lasītāko rakstu TOP 3 2.vietā ierindojies raksts par MI.

Pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem ziņu vietnes “Forbes” un “Bloomberg” ziņoja par “Samsung Electronics” lēmumu aizliegt darbiniekiem izmantot ģeneratīvo MI, – tostarp “OpenAI” piederošo “ChatGPT” un citus MI rīkus. Šāds lēmums tika pamatots ar sensitīvas iekšējās informācijas noplūdes incidentu un ar to saistītiem riskiem. Kā uzņēmumam pārliecināties par MI ievadītās informācijas drošību? To publikācijā “Kādu informāciju drīkst likt MI rīkos?” (iBizness.lv, 10.07.2025.) skaidro Beatrise Lukšēvica un Jānis Kreilis.

“Šāds incidents pievērsa plašāku uzmanību jau pastāvošajām bažām dažādās nozarēs par to, vai un cik viegli uzņēmumu, kuri izmanto ģeneratīvos MI rīkus, konfidenciālie dati varētu kļūt pieejami ikvienam. Tostarp pastāv risks, ka, izpaužot konfidenciālu informāciju ģeneratīvajiem MI rīkiem, tā varētu nonākt konkurentu rīcībā,” norāda autori. “Minētais gadījums aizsāka plašākas diskusijas par MI rīku drošību globālā mērogā, tostarp korporatīvajā vidē. Bažas par uzņēmumu iekšējās informācijas nonākšanu citu MI rīku lietotāju rīcībā motivēja MI tehnoloģiju nozari izstrādāt drošākus risinājumus un skaidrāku datu aizsardzības politiku MI sistēmām.”

“Atšķirībā no tradicionālajiem mākoņpakalpojumiem, kur lietotāji apzināti augšupielādē failus vai dokumentus, “ChatGPT” informācijas nodošana notiek sarunas formā. Lietotāji nereti aizmirst, ka viņu jautājumi un “OpenAI” sniegtās atbildes tiek saglabātas. Šī “neredzamā” datu uzkrāšana padara “OpenAI” par unikālu spēlētāju datu vākšanas jomā,” norāda B. Lukšēvica un J. Kreilis, uzsverot, ka tas rada draudus datu drošībai.

Runājot par šīs problēmas risinājumiem, autori norāda – “pirms jebkādas informācijas vai datu ievades, vai dokumentu augšupielādes MI rīkā uzņēmumam jāizvērtē iespējamie riski, jāizvēlas piemērotākais rīks un jāizstrādā skaidra iekšējā politika vai instrukcija drošai MI rīku izmantošanai”.

“Ņemot vērā dinamisko MI sistēmu un rīku attīstību, uzņēmumiem jābūt gataviem pārmaiņām, lai saglabātu konkurētspēju un nodrošinātu datu drošību,” uzsver eksperti. “Izstrādājot skaidru MI lietošanas politiku un izvēloties risinājumus, kas atbilst gan uzņēmuma biznesa vajadzībām, gan drošības prasībām,  iespējams izvairīties no finansiāliem zaudējumiem datu noplūdes gadījumā, reputācijas kaitējuma riskiem un citām juridiskām sekām.”

3.vieta – nepilns darba laiks

Nepilns darba laiks Latvijas kontekstā visbiežāk tiek saistīts ar jaunajām māmiņām, kurām tas ļauj apvienot darbu ar rūpēm par bērnu. Publikācija “Nepilns darba laiks – iespēja vai kompromiss?” (iBizness.lv, 28.07.2025.) noslēdz jūlija rakstu TOP 3. Tajā Rūta Bumbiere skaidro, ar ko jārēķinās, ieviešot nepilna darba laika modeli uzņēmumā.

“Mūsdienās nepietiekamas darbinieku pieejamības vai mazākas vajadzības dēļ nepilnas slodzes darbs ir ierasta prakse, piemēram, izglītības un medicīnas nozarēs, arī viesmīlībā un citās apkalpojošajās nozarēs. Tomēr ir darbavietas, kas joprojām pieturas pie samērā konservatīvas pieejas un nepiedāvā šādas iespējas darbiniekiem augsti kvalificētos amatos. Lielāka elastība parādās tad, kad cilvēki jau kādu laiku ir nostrādājuši darbavietā un darba devēji ir pretimnākoši, samazinot darba slodzi darbiniekam būtiskā dzīves posmā. Tomēr nereti arī šajos gadījumos darba laiks un attiecīgi arī samaksa darba līgumā tiek samazināti, bet faktiskais darāmā darba apjoms – ne tik ļoti,” norāda autore.

“Ieguvumi darba devējam, nodarbinot darbinieku nepilnu darba laiku, ir elastīgākas iespējas pielāgot darbinieku darba laiku atbilstoši klientu pieprasījumam; efektīvāka darbaspēka izmaksu plānošana un zemākas kopējās izmaksas; iespēja piesaistīt darbiniekus, kuri nebūtu pieejami pilnas slodzes darbam; potenciāli augstāka darbinieku lojalitāte; lielāka iespējamība, ka darbinieki būs enerģiskāki un produktīvāki,” atklāj autore. Savukārt pie riskiem viņa min organizatoriskos sarežģījumus, lielākas administratīvās izmaksas un lēnāku ieguldījumu atdevi.

Atbildot uz jautājumu, vai nepilns darba laiks piemērots arī vadītājiem, autore skaidro: “Vadītājiem, strādājot nepilnu darba laiku, var nākties saskarties ne vien ar citu pušu gaidām pēc viņu pastāvīgas pieejamības, bet arī ar cieņas un pieņemšanas trūkumu no padoto un citu vadības kolēģu puses, kā arī pārmetumiem, ka dažādas grūtības darbā rodas vadītāja nepilnā darba laika dēļ. Šāda attieksme jeb atbalsta trūkums var radīt vadītājā atstumtības sajūtu un mazināt piederību uzņēmumam. Tāpēc, piedāvājot vadītājiem iespēju strādāt nepilnu darba laiku, ir būtiski pārrunāt darba pienākumus un sadarbības principus,  kā arī skaidri tos komunicēt visām iesaistītajām pusēm.”