Turpinot ekonomikā cirkulēt centrālo banku Covid-19 laikā piedrukātajiem triljoniem un atsākoties pārtikas cenu pieaugumam pasaulē, Eiropa vēl aizejošajā gadā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos. Šis process nemet līkumu arī Latvijai un var turpināties arī nākamajā gadā, tomēr uzreiz jānorāda, ka potenciālie inflācijas rādītāji var svārstīties ļoti plašā amplitūdā.
Ar relatīvi zemu inflāciju, kas atradās nedaudz virs nulles atzīmes, Latvija dzīvoja līdz 2024.gada vasarai, taču rudens nesa jau visai kardinālu patēriņa cenu indeksa pieaugumu. Gada inflācijas rādītājs 3 mēnešu laikā faktiski pieauga par pusotru procentpunktu – no 0,7% augustā līdz 2,2% novembrī –, ko patiesībā var dēvēt nevis par pieaugumu, bet gan lēcienu. Viens no iemesliem – samērā strauji augošās pārtikas un pakalpojumu cenas.
Augstāko punktu gada inflācija pārtikas sektorā sasniedza oktobrī, kad salīdzinājumā ar 2023.gada desmito mēnesi pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija pieaugušas par 5,5%. Pateicoties netipiskam cenu kritumam novembrī, kad dzērieni, zivis, maize un vēl atsevišķas preces kļuva lētākas, pārtikas gada inflācija atkāpās līdz 4,3%, kas patiesībā vēl aizvien ir ļoti augsts rādītājs.
Vēl viens būtisks faktors – pakalpojumu cenas, kas arī aug 2–3 reizes straujāk nekā gada inflācijas rādītājs, ko lielā mērā droši vien sekmē iepriekšējo gadu augsto inflācijas blakņu iecenošana pašreizējās pakalpojumu cenās. Tā sanāca, ka laikā, kad valstī bija ap 20% vērti inflācijas rādītāji, pakalpojumu cenas auga par aptuveni 10%. Tas droši vien bija skaidrojams ar vēlmi neaizbaidīt klientus, jo sevišķi tāpēc, ka viņu rocība bija stipri ierobežota. Tagad, kad algu pieauguma temps vismaz statistikas datos apsteidz inflāciju, notiek iepriekšējā inflācijas lēciena kompensēšana, un var pat pieļaut, ka ar krietnu uzviju. Domājams, ka pārtikas un pakalpojumu cenām ir pamats augt arī 2025.gada gaitā.
Pārtikai atkal cenu lēciens
Pēc tam, kad 2022.gada februārī Krievijas karaspēks ar jaunu sparu iebruka Ukrainā, pasaulē sāka strauji palielināties ne tikai enerģētisko resursu un metālu, bet arī lauksaimniecības preču cenas. Tas tāpēc, ka Krievija uz pasaules fona ir samērā nozīmīgs kviešu un saulespuķu audzētājs, tāpat to var teikt arī par citām lauksaimniecības kultūrām. Ukrainā situācija ir tāda pati. Tirgū sākās paniska uzpirkšana un strauji cēlās cenas, taču beigās izrādījās, ka, neskatoties uz kara apstākļiem, tirgi tomēr saņem nepieciešamo.
