Viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritātēm beidzamos gados ir cīņa ar nodokļu maksātājiem, kas, izvairoties no nodokļu samaksas, restrukturizē savu darbību un dibina jaunas komercsabiedrības vai pārceļ darbību uz citām komercsabiedrībām. VID šādos gadījumos vērtē, vai tad, ja jauna komercsabiedrība faktiski turpina iepriekšējās komercsabiedrības saimniecisko darbību, var konstatēt uzņēmuma pāreju. Kādus kritērijus izvērtējumā ņem vērā VID?

Svarīgi ievērot, ka tad, ja konstatēta uzņēmuma pāreja, sabiedrība, kas turpina iepriekš veikto komercdarbību, ir atbildīga par sākotnējās sabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.

Uzņēmumu pārejas jēdziens

Uzņēmuma pārejas jēdziens izriet no vairākiem tiesību aktiem. Tas ietverts:

• Komerclikumā (KL);
• Darba likumā;
• Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums);
• direktīvā 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā.

Taču visuzskatāmākā legāldefinīcija ir ietverta KL 20.pantā. Arī VID uzņēmuma pārejas esamību konstatē, pamatojoties uz šo normu.KL 20.panta 1.daļā noteikts, ka tad, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri.

Tāpat uzņēmuma pārejas definīciju ar saturu piepilda gan administratīvās tiesas, gan vispārējās jurisdikcijas tiesas. Piemēram, Senāta Civillietu departaments 2017.gada 9.novembra spriedumā lietā SKC-340/2017 atzinis, ka par uzņēmuma pāreju var liecināt šāds apstākļu kopums:

• darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja;
• pamatlīdzekļu un krājumu nodošana;
• saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese;
• saistību pret banku pārņemšana;
• atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēja.

Secināms, ka uzņēmuma pāreju var veidot dažādi apstākļi vai to kopums. Uzņēmuma pārejai var būt arī dažādas formas, taču ir svarīgi vērtēt katras uzņēmuma pārejas faktiskos apstākļus atbilstoši to ekonomiskajai un juridiskajai būtībai.