Šobrīd, kad administratīvi teritoriālā reforma ir formulēšanas beigu fāzē, ir vērts vēlreiz pārliecināties, ka sabiedrība apzinās tās nozīmi Latvijas reģionu attīstībā.

No vienas puses, par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi runāts daudz, tostarp Latvijas Banka (LB) publiskojusi pētījumu par izmaksu potenciālo pieaugumu un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prezentējusi savu novadu reformas pamatojumu. Tomēr, no otras puses, ir aspekti, kas, manuprāt, nav pietiekami plaši atspoguļoti, tāpēc lielai daļai iedzīvotāju var rasties šaubas par dažādu ekspertu piedāvātajiem modeļiem. Šos aspektus var iedalīt trīs lielās grupās:

• reformas iemesli;
• reformas modelis un tā politiskie aspekti;
• reformas sekas un pārliecība par rezultātu.

Pārmaiņu pamatojums ir nepieciešams ikvienai reformai, un būtībā tas ir viens no veiksmes priekšnosacījumiem. Vienlaikus jānorāda, ka sociālajās zinātnēs izstrādātos pamatojumus ne vienmēr iespējams objektīvi izvērtēt lielo mainīgo faktoru un pieņēmumu skaita, kā arī emocionālo aspektu, kas nav pamatojami ar skaitļiem un balstās politiskā pārliecībā vai personiskā pieredzē, dēļ.