Vēl pirms gadiem desmit dabas katastrofas Latvijas uzņēmēju apziņā bija kaut kas eksotisks. Ziņas par viesuļvētrām Amerikas Savienotajās Valstīs vai plūdiem Āzijā tika uztvertas kā notikumi, kam nav nekādas saistības ar viņu personīgo drošību vai nākotnes plāniem. Vietējā mērogā tos uzskatīja par reti sastopamiem force majeure apstākļiem, kurus vienkāršāk bija norakstīt kā neparedzamus zaudējumus, nevis iekļaut ikdienas risku vadībā. Kāpēc ir svarīgi būt gataviem šādiem riskiem?
Pēdējo gadu realitāte liecina par krasām pārmaiņām – klimata un bioloģiskie apdraudējumi vairs nav nejaušība, bet gan pastāvīgs biznesa vides faktors. Latvija nav klasiska ekstrēmu katastrofu zona, taču tieši šī drošības ilūzija rada vislielākos riskus. Ignorēšana vairs nav neitrāla izvēle, tā pati par sevi ir kļuvusi par stratēģisku risku, kas tieši ietekmē uzņēmuma vērtību un ilgtermiņa pastāvēšanu.
Klimata riski pieaug
Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas datiem vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju pēdējos 5 gados ir saskārušies ar vismaz vienu ekstremālu laikapstākļu notikumu. Uzņēmumiem sekas ir vēl skaudrākas: 52% Latvijas uzņēmumu jau ir izjutuši tiešu klimata fizisko risku ietekmi, kas pārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Laika posmā no 2014. līdz 2023.gadam šādi zaudējumi Latvijā sasnieguši jau 627 milj. eiro. Šie skaitļi vairs neļauj klimata riskus uzskatīt par zaļo aktīvistu tēmu – tie ir kļuvuši par reāliem datiem uzņēmumu bilancēs.
