Digitālajā laikmetā uzņēmuma reputācija vairs nav abstrakts jēdziens vai tikai mārketinga jautājums. Tā ir kļuvusi par pilnvērtīgu biznesa aktīvu, kas tieši ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus, klientu lojalitāti un spēju konkurēt tirgū. Latvijā, kur tirgus ir salīdzinoši neliels un informācija izplatās ātri, reputācijas nozīme ir īpaši liela. Viens negatīvs gadījums var kļūt zināms plašai auditorijai dažu stundu laikā un atstāt ilgstošas sekas uz uzņēmuma darbību.
Reputācijas risks nozīmē iespēju, ka sabiedrības uztvere par uzņēmumu pasliktināsies tādā mērā, ka tas ietekmēs klientu lēmumus, sadarbību ar partneriem vai attiecības ar institūcijām. Būtiski, ka reputācijas risks ne vienmēr rodas uzņēmuma ļaunprātīgas rīcības dēļ. Nereti tas ir saistīts ar komunikācijas kļūdām, nepilnīgiem procesiem vai vienkārši nespēju laikus reaģēt uz situāciju, kas sabiedrības acīs šķiet netaisnīga vai nepieņemama. Uzņēmējam var būt pārliecība, ka viss ir izdarīts pareizi, taču reputāciju nosaka nevis nodomi, bet gan tas, kā uzņēmuma rīcību uztver citi.
Latvijas uzņēmējdarbības vidē reputācijas riski visbiežāk kļūst aktuāli digitālajā telpā. Sociālie tīkli, ziņu portālu komentāru sadaļas un specializētās atsauksmju platformas ir kļuvušas par galveno vietu, kur veidojas publiskais viedoklis. Piemēram, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarē nereti pietiek ar vienu plaši izplatītu klienta ierakstu “Facebook” vai “X”, lai uzņēmums nonāktu reputācijas krīzē. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad neliela uzņēmuma komunikācijas kļūda ar klientu pāraug plašā diskusijā, kurā iesaistās arī mediji, tādējādi negatīvais tēls tiek nostiprināts daudz plašākā auditorijā, nekā sākotnēji bija iespējams paredzēt.
