Nekustamā īpašuma kopīpašnieku strīdi ir tiesu neatņemama sastāvdaļa. Šoreiz izskatām strīdu, kurā vienas personas tiesības veikt būvdarbus sadūrās ar citas personas īpašuma tiesībām. Lai arī šajā lietā strīdus objekts bija dīķis un vēlme veikt tā krasta erozijas novēršanas būvdarbus, Senāta spriedums ir attiecināms plašāk – arī uz gadījumiem, kuros ir iesaistīti vairāku nekustamo īpašumu īpašnieki, kā arī nekustamā īpašuma kopīpašnieki.
2025. gada 4. decembrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKA-37/2025, kurā tika vērtēts, vai vienam nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības īstenot dīķa krasta stiprināšanas būvniecību bez blakus esošā īpašuma otra kopīpašnieka piekrišanas. Šī lieta izgaismo robežu starp īpašuma tiesību aizsardzību, būvniecības procesa formalitātēm un praktisku nepieciešamību aizsargāt īpašumu no dabas ietekmes, kā arī tādiem procesiem, kas nav nekustamā īpašuma īpašnieka ietekmes varā.
Lietas būtība un strīda izcelšanās
Lietā pieteicējs bija viens no zivju audzēšanas dīķa kopīpašniekiem. Šis dīķis robežojās ar trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu. Būvvalde 2021.gada janvārī akceptēja trešās personas būvniecības ieceri – krasta nostiprinājumu dīķim – akceptējot paskaidrojuma rakstu. Pieteicējs iebilda pret šo lēmumu, jo tas, kā viens no kopīpašniekiem, nebija devis piekrišanu trešajai personai šo būvdarbu veikšanai, kas attiecas uz dīķa krastu nostiprināšanu.
Pašvaldības dome pieteicēja sūdzību par pašvaldības būvvaldes lēmumu noraidīja. Savukārt pirmās instances tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteicēja pieteikumu apmierināja, atzīstot būvvaldes lēmumu par prettiesisku. Tiesas uzskatīja, ka saskaņojums ar pieteicēju bija obligāts un ka trešā persona nav pierādījusi krasta erozijas radītu apdraudējumu savam īpašumam. Gan pašvaldība, gan trešā persona iesniedza kasācijas sūdzības Senātā.
