Gan uzņēmumos, gan globālajā ekonomikā kopumā lielākā vērtība ir tieši nemateriāla. To veido intelektuālais īpašums un citi aktīvi, tostarp preču zīmes, dizainparaugi, patenti, autortiesību objekti, kā arī komercnoslēpumi, zinātība, līgumi, datu kopas un digitālie aktīvi. Tieši šie resursi nodrošina uzņēmuma priekšrocības un nosaka, cik drošs un vērtīgs ir bizness kopumā. Kā noteikt, cik vērts ir uzņēmuma intelektuālais īpašums?
Nemateriālie aktīvi finanšu pārskatos neparādās paši no sevis, un arī to vērtības noteikšana nav tik tieša kā materiālajiem aktīviem. Starptautiskais finanšu pārskatu regulējums nosaka: lai nemateriālu aktīvu varētu atzīt un pamatoti novērtēt, tam ir jābūt identificējamam, ar skaidri definētām īpašumtiesībām (vai citādi nodrošinātu uzņēmuma kontroli) un pamatotu nākotnes ekonomisko labumu potenciālu. Praksē tieši šī joma uzņēmumiem visbiežāk ir “nezināmā zona”, jo intelektuālais īpašums netiek pienācīgi identificēts, nav sakārtota piederība un kontrole un netiek veikts proaktīvs novērtējums. Rezultātā uzņēmuma nemateriālā vērtība finanšu rādītājos netiek atspoguļota tādā apjomā, kādā tā faktiski ietekmē biznesu. Līdz ar to uzņēmuma vadībai trūkst skaidras izpratnes par atsevišķu tiesību vai visa intelektuālā īpašuma portfeļa ekonomisko atdevi.
