2026.gada 5.janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir veicināt dzīvokļu īpašnieku kopību iespējas saņemt aizdevumus māju atjaunošanai. Kad un kā var saņemt aizdevumu, kas par to jāzina?
Kāpēc nepieciešami grozījumi
Daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis Latvijā jau daudzus gadus ir viens no būtiskākajiem mājokļu politikas izaicinājumiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vairāk nekā 91% mājokļu atrodas ēkās, kas būvētas pirms 2000.gada, bet gandrīz 60% – ēkās, kas būvētas līdz 1980.gadam. Tas nozīmē augstu nolietojuma līmeni, novecojušas inženiersistēmas, energoefektivitātes problēmas un nepieciešamību pēc kapitālremontiem. Līdz šim, sastopoties ar vajadzību veikt nopietnus ieguldījumus, piemēram, jumta nomaiņu, fasāžu siltināšanu, inženiertīklu atjaunošanu, kāpņu telpu remontu un energoefektivitātes uzlabošanu, viens no galvenajiem šķēršļiem bija finansējuma pieejamība. Jāatzīmē, ka dažādi publiskā finansējuma instrumenti ierasti paredzēti mērķētiem un termiņa ziņā ierobežotiem projektu veidiem un tādēļ nav piemēroti visām remontu vajadzībām.
Dzīvokļu īpašnieki, pat pārvarot sarežģījumus pozitīva kopības lēmuma pieņemšanā par ieguldījumu nepieciešamību, sastapās ar grūtībām būt par aizņēmējiem kā kopībai, kas praksē visbiežāk tika risinātas ar pārvaldnieka kā finansētāja vai aizņēmēja dalību. Nu formālie kredītiestāžu iebildumi par dzīvokļu īpašnieku kopības neskaidro statusu kliedēti, likumā tieši nosakot, ka “darījuma attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai”. Tas nozīmē, ka kopība pati var būt aizņēmējs, tai nav jāveido atsevišķa dzīvokļu īpašnieku biedrība vai jāpiesaista resursietilpīgs pārvaldnieks, nereti – par papildu samaksu aizņēmuma administrēšanā.
