Laikā, kad visapkārt arvien straujāk notiek pārmaiņas, arī uzņēmumos biežāk izskan jautājums – varbūt vajag mainīt stratēģiju? Ko nozīmē stratēģijas maiņa, kā to īstenot?
Kad viss ir labi un darbojas, parasti nav arī iemesla neko mainīt. Par stratēģijas maiņu parasti sāk aizdomāties tad, kad kaut kas neizdodas – nav izdevies sasniegt nospraustos mērķus, vairs nevar paveikt iecerēto ar iepriekšējām metodēm, ārējā vidē vai arī pašā uzņēmumā ir notikušas tik lielas pārmaiņas, ka “pa vecam vairs nevar”.
Kas ir stratēģija?
Pirms ķerties klāt un kaut ko mainīt, būtu labi vismaz īsumā atgādināt, kas tad īsti ir stratēģija. Dažādās grāmatās un semināros var atrast vairākas atšķirīgas definīcijas, tomēr tās visas ir gana labas un pareizas!
Vienā no definīcijām teikts, ka stratēģija ir plāns, kā sasniegt nosprausto mērķi. Tātad, ja mērķis mainās, visticamāk, mainās arī stratēģija. Citā definīcijā minēts, ka stratēģija ir savstarpēji saistītu lēmumu kopums, kas nosaka, kā uzņēmums nodrošina savu konkurētspēju. Tātad, ja tirgū notiek kaut kas tāds, kā rezultātā uzņēmums zaudē vai var zaudēt spēju sekmīgi konkurēt, stratēģija būtu jāmaina. Kāds no autoriem ir teicis, ka stratēģija ir par izvēlēm – ko darīt un, jo īpaši, ko nedarīt. Saskaņā ar šo definīciju mums ar stratēģiskiem jautājumiem jānodarbojas teju katru dienu.
Militārajās aprindās, kur meklējami arī paša termina “stratēģija” pirmsākumi, par stratēģiju dēvē kara zinātni un mākslu liela mēroga kaujas operāciju vispārīgai plānošanai un realizācijai. Tātad ir jāplāno lieli un nozīmīgi pasākumi un jārūpējas, lai tie tiktu īstenoti.
Varbūt tomēr nevajag mainīt?
Ja stratēģija ir zinātne un māksla plānot un īstenot liela mēroga operācijas, tad ir vērts vispirms aplūkot, kā veicas ar iecerēto projektu un pārmaiņu īstenošanu. Varbūt stratēģijas idejai un iecerētajam virzienam nebūtu ne vainas arī jaunajos apstākļos, bet viss nenotiek kādu šķietamu sīkumu dēļ? Varbūt kāds nevar pieņemt vai paziņot vajadzīgo lēmumu, vēl kāds nevar izdarīt svarīgu darbu, jo ir aizņemts ar citiem steidzamiem jautājumiem. Var gadīties arī tā, ka uzņēmumā nevienam nav vajadzīgo prasmju, lai sarēķinātu nepieciešamos ciparus vai izplānotu turpmākos soļus.
