Kāds gudrais ir teicis: "Ja tavs vienīgais instruments ir āmurs, tad visas problēmas sāk izskatīties pēc naglām." Procesu vadība ir efektīva un vērtīga pieeja, ja jāuzlabo sadarbība un darba organizācija uzņēmumā. Taču, ja procesu vadība ir vienīgais instruments, tad visas problēmas agri vai vēlu sāks izskatīties pēc aktivitātēm.
Procesu pieeja ļauj palūkoties uz norisēm uzņēmumā kā aktivitāšu kopumu. Procesa karte palīdz nodēvēt vārdā to, ko uzņēmums dara. Procesu shēmas palīdz noteikt un sekot, ko kurš dara un kādā secībā.
Konveijers vai studija?
Tomēr jāatzīst, ka ne visi procesi ir vienādi. Procesus, kas notiek bieži un regulāri, patiešām var (un ir vērts!) aprakstīt ar iepriekšējā rakstā jau pieminētajām "baseina celiņu diagrammām", kurās ir stingri noteikta darbību secība un arī katra dalībnieka loma šajā procesā. Šādi procesi ir kā sava veida konveijers, kurā ikreiz jāpieturas pie noteiktās kārtības. Pasūtījumu pieņemšana un izpilde var būt viens no šādiem tipiskiem "konveijeriem". Pat tad, ja ir kāds klients ar īpašām vēlmēm vai kāda neraksturīga situācija, lielu daļu procesa tomēr īsteno kādā vispārpieņemtā veidā. Arī problēmu risināšanu vai bojājumu labošanu samērā labi var ieviest kā tipveida darbību konveijeru.
