Būvniecības uzņēmumu finanšu pārskatu kvalitāti reti nosaka tikai grāmatvedības ierakstu tehniskā pareizība. Daudz būtiskāka nozīme ir tam, kā uzņēmums jau līguma noslēgšanas brīdī organizē informācijas apriti, izvērtē līguma nosacījumus un izveido uzskaites sistēmu konkrētā projekta uzraudzībai. Sākam rakstu sēriju, kurā analizējam, kas jāņem vērā būvniecības līgumu uzskaitē.
Šis raksts galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem, kuriem jāpiemēro pilns izpildes pakāpes princips; mikrosabiedrībām un atsevišķām mazo sabiedrību kategorijām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPL) pieļauj vienkāršotu uzskaiti, tāpēc konkrētās prasības jāizvērtē atbilstoši uzņēmuma kategorijai.
Revīziju praksē bieži sastopamas situācijas, kad grāmatvedība par būvniecības objektu uzzina tikai pēc pirmā saņemtā piegādātāja rēķina vai pēc darbu pieņemšanas akta izrakstīšanas pasūtītājam. Tajā brīdī projekta vadība jau ir pieņēmusi būtiskus lēmumus – noslēgti līgumi ar apakšuzņēmējiem, iegādāti materiāli, apstiprināti tehniskie risinājumi un nereti arī veiktas izmaiņas sākotnējā darbu apjomā.
Ja grāmatvedis nav iesaistīts no projekta sākuma, rodas risks, ka finanšu pārskatā netiks atspoguļota pareiza informācija par līguma izpildes progresu, sagaidāmajām izmaksām un iespējamajiem riskiem.
