Uzņēmums nodarbojas ar māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Iedzīvotāji, kuri ilgstoši neapmaksā rēķinus, tiek uzskatīti par nedrošiem debitoriem, un uzņēmums veic uzkrājumus arī šiem debitoriem. Vai par nedrošu debitoru parādu var uzskatīt summu, kas paredzēta uzkrājuma fondam nākotnes remontiem? Būtībā tas ir avanss, kas paredzēts remonta uzkrājumiem.
Ja parāda piedziņa ilgstoši nav sekmīga vai kļūst objektīvi neiespējama, rodas vairāki būtiski jautājumi:
- vai nesamaksātās iemaksas uzkrājumu fondā drīkst uzskatīt par nedrošu debitoru parādu;
- vai par šīm summām drīkst veidot uzkrājumus nedrošiem debitoriem;
- vai nedrošā parāda norakstīšanas brīdī drīkst norakstīt arī uzkrājumu fonda daļu;
- kādas ir šādas norakstīšanas sekas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanā.
Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas gan Dzīvokļa īpašuma likumā (DzĪL), gan grāmatvedības pamatprincipos, gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums).