Autores priekšvārds

Ar katru gadu aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par finanšu noziegumiem, terorisma finansēšanu, nodokļu izkrāpšanu. Tas saistīts ar notikumiem, kas pēdējo gadu laikā satricinājuši uzņēmējdarbības un banku sektoru. Sekas – stingrākas likuma prasības, uzraudzība, soda sankcijas. Protams, ne jau bez pamata. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir spēkā jau no 2008.gada, tagad ar jaunu nosaukumu – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFN likums). Taču vēl 10 gadus pirms tam spēkā bija likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Tas nozīmē, ka šajos likumos noteiktais bija jāievēro jau pirms laba laika, taču lielākā daļa finanšu iestāžu un sabiedrību par šī likuma eksistenci nelikās ne zinis vai tikai formāli sagatavoja attiecīgos dokumentus.

Agrāk, kad, piemēram, semināros tika pieminēti šie likumi un vārdi “terorisma finansēšana”, klausītāji zālē smējās un pilnīgi droši apgalvoja, ka Latvijā nekas tāds taču nav iespējams. Diemžēl patiesība izrādījās citādāka, jo šejieniešu naivums bija lieliska augsne noziedzīgu darījumu veikšanai caur Latvijas kontiem, biedrībām un uzņēmumiem.

Masu medijos arvien vairāk vērojamas ziņas par kārtējiem žurnālistu atklājumiem nodokļu izkrāpšanas un korupcijas jomā. Protams, visi šie gadījumi jāpierāda, jo nevar saukt cilvēku par vainīgu, ja tas tā varbūt nemaz nav. Tomēr aizdomas pastāv... Kā tas tā izveidojies, ka žurnālisti ir vairāk izglītoti ekonomikas un finanšu jautājumos, nekā grāmatveži, revidenti un nodokļu konsultanti?! Godīgi sakot, tas nešķiet ticami. Ikreiz, kad žurnālisti atklāj noziedzīgas shēmas, tās ir vidējas vai lielas sabiedrības, kurām ir kompetenti grāmatveži, konsultanti un revidenti, šīs sabiedrības strādā jau ilgus gadus un ir guvušas popularitāti. Vai attiecīgie speciālisti nav līdzatbildīgi par, iespējams, pastrādātajiem noziegumiem? Citādāk, šķiet, ka pastāv profesionāla korupcija.

Kāpēc mums ir tolerance pret finanšu noziegumiem? Sabiedrībā dažkārt var dzirdēt lepnumu par to! Daļa sabiedrības kļuvusi tik alkatīga, ka tai vienalga, kā finanšu līdzekļi iegūti.

Turpretī otra sabiedrības daļa krīt galējībās, proti, aiz bailēm par sodu ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tikpat kā visu – labāk vairāk, nekā saņemt kādu lieku jautājumu. Nesen kāds grāmatvedis gribējis sūtīt VID tukšu atskaiti par neparastiem darījumiem! Šādi gadījumi atgādina Valsts drošības komitejas ziņotājus un “čekas maisus”.

Jāatceras un jāiegaumē galvenais NILLTPFN likuma mērķis – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tātad katram NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums sniegt ziņas FID tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas vai darījumi atbilst likumā noteiktajiem finanšu noziegumu (neparasti un aizdomīgi darījumi) un terorisma finansēšanas kritērijiem. Izvairīšanās no nodokļu nomaksas (nejaukt ar nepareizu nodokļa aprēķināšanu, ko var novērst), tajā skaitā pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšana no budžeta un “karuseļa shēmas”, ir finanšu noziegums. Šādus, tas ir, noziedzīgi iegūtus, līdzekļus personas vēlas legalizēt, ieguldot uzņēmumos, novirzot uz citiem kontiem, ziedojumos utt.

NILLTPFN likums attiecas uz visām Latvijas sabiedrībām, iestādēm, bankām un citām personām, proti, ja rodas pamatotas aizdomas par noziedzīgiem finanšu darījumiem, jebkurai personai ir pienākums par to paziņot attiecīgajai iestādei. Mūsu pienākums ir izsaukt attiecīgos dienestus, ja redzam degošu māju, uz ielas guļošu cilvēku, ledū ielūzušu suni vai kautiņu pie kāda kluba. Nebūsim vienaldzīgi! Šim nolūkam taču nebūtu jāraksta likums! Diemžēl lielai daļai sabiedrības viss jāparāda ar pirkstu, jo tā nespēj patstāvīgi domāt un pieņemt lēmumus, pakļaujas vairākumam, tai nav sava viedokļa, ir tikai vienaldzība un vēlme iztapt.

Finanšu noziegumu atklāšanai NILLTPFN likumā noteiktajiem subjektiem jāizveido iekšējās kontroles sistēma, tāpat arī likumā paredzēts, kāda dokumentācija jākārto. Tātad ziņošanas pienākums attiecas uz visiem, bet iekšējās kontroles sistēma ir obligāta tikai atsevišķiem subjektiem.

Šajā iRokasgrāmatā piedāvāju iekšējās kontroles sistēmas paraugu, kas vairāk attiecas uz grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem un revidentiem. Šo sistēmu var izmantot arī citi subjekti, papildinot to ar nepieciešamo informāciju, tomēr arī katram grāmatvedim, nodokļu konsultantam un revidentam pašam šie nolikumi, kārtības un veidlapas jāpapildina atbilstoši savai saimnieciskajai darbībai un tās īpatnībām, un obligāti jāseko līdzi NILLTPFN likuma izmaiņām, jo iepriekšējos gados tas mainījies daudz reižu.

Tā kā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.²pantā ir noteiktas papildu prasības pēc noteiktiem kritērijiem atpazīt situācijas, kad klients veic krāpnieciskas darbības nodokļu jomā, iRokasgrāmatā iestrādāta arī šī kārtība.

Iesaku papildus izstrādāt kārtību, ko attiecībā uz patiesā labuma guvēja reģistrēšanu un administrēšanu regulē Komerclikums. Ja nepieciešams, var veikt papildinājumus, kas izriet no kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu tiesību aktiem, kā arī patērētāju tiesībām.

Izstrādājot noteikumus, jāievēro normatīvie akti par privātpersonu datu aizsardzību, konfidencialitāti utt. Tie var būt noteikumi, kas izriet no citiem tiesību aktiem, bet tie var arī pārklāties ar iekšējās kontroles sistēmas noteikumiem.

Vēršam uzmanību, ka no 2019.gada 1.maija stājas spēkā grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums), kas cieši saistīts ar NILLTPFN likumu. Saskaņā ar Sankciju likumu līdz 2019.gada 1.maijam sabiedrībām nepieciešams izveidot starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tāpēc šajā rokasgrāmatā sniegsim vadlīnijas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai, ko katra sabiedrība varēs sev pielāgot. Šādas sistēmas ieviešana ir obligāta Sankciju likuma subjektiem, bet sankciju ierobežojumus ievēro pilnīgi visi.

Ieviešot iekšējās kontroles sistēmu, jānosaka atbildīgā persona, kura seko līdzi, ar ko sabiedrība un tās klienti sadarbojas, kā arī, vai klienta sadarbības partneris vai darījumi ir saistīti ar teritoriju vai valsts pierobežu, uz kuru attiecas sankcijas. Sankciju risks galvenokārt veidojas no valsts riska. Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodams saraksts ar valstīm, kurām noteikts risks kādā konkrētā jomā. Ja klienta sadarbības partneris ir no teritorijas, kas robežojas ar sankciju sarakstā iekļautu valsti, jānoskaidro, kāds aizliegums noteikts, piemēram, ieceļošana, tūrisms, imports vai eksports uz šo valsti utt. Arī attiecīgajos dienestos var noskaidrot, vai konkrētai fiziskai vai juridiskai personai nav kāds aizliegums.

Tātad sankciju ierobežojumi attiecas tikai uz nerezidentiem. Ja sabiedrība vēlas sadarboties ar nerezidentu, pirms darījuma slēgšanas izvērtē, vai nerezidentam nav noteiktas sankcijas, un, ja tās ir noteiktas, darījumu neveic un sadarbību ar šo partneri pārtrauc.

Ja sabiedrības klients ir darījuma attiecībās ar partneri, kam noteiktas sankcijas, tad ārpakalpojuma grāmatvedis to paziņo savam klientam. Taču, ja tas nav iespējams vai ir pat bīstami, sniedz ziņojumu FID.

Jadviga Neilande,

sertificēta nodokļu konsultante