Autorizēties
20.09.2019.

Vispārīgi noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 3.panta 1.daļu virknei juridisku un fizisku personu jāizveido iekšējās kontroles sistēma.

Kam jābūt iekšējās kontroles sistēmai?

Ziņošanas pienākums attiecas uz šādām juridiskām un fiziskām personām:

  • kredītiestādēm;
  • finanšu iestādēm;
  • nodokļu konsultantiem;
  • ārpakalpojuma grāmatvežiem;
  • zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, nodokļu konsultantiem, un jebkuru citu personu, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;
  • zvērinātiem notāriem,
  • zvērinātiem advokātiem,
  • citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:
    • nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu;
    • klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu;
    • visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs;
    • juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;
  • juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
  • personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 EUR vai lielāka;
  • izložu un azartspēļu organizētājiem;
  • personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus.
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 EUR vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 EUR vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
  • parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem;
  • virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem;
  • personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādām personām, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 EURvai lielāka.

Kādai informācijai jābūt iekšējās kontroles sistēmā?

Kontroles sistēmā jābūt ietvertai vismaz šādai informācijai:

  • kārtībai, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks;
  • kārtībai un apjomam, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;
  • kārtībai, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;
  • neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtībai un kārtībai, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
  • kārtībai, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;
  • kārtībai, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;
  • darbinieku tiesībām, pienākumiem un atbildībai, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartiem, pildot šā likuma prasības;
  • kārtībai, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;
  • neatkarīga audita funkcijām, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju — licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju — finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, un personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasībām un kārtībai atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

Pienākums ziņot par noziedzīgām finanšu darbībām un terorisma un proliferācijas finansēšanu noteikts NILLTPFN likuma 30.pantā.

Šajā iRokasgrāmatā ietvertā iekšējās kontroles sistēma izstrādāta grāmatvedības ārpakalpojuma, audita, nodokļu konsultāciju un juridisko pakalpojumu sniedzējiem, taču to var ērti pielāgot savai specifikai arī citi uzņēmumi.

Uzraudzība

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 45.panta 2.daļu nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus, neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID).  Šīs personas 10 darbdienu laikā pēc darījuma attiecību uzsākšanas dienas vai darījuma partneru vienošanās par darījumu, pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu iesniedz VID ziņojums par savas darbības veidu.

Autores priekšvārds
Satura
rādītājs
1.nodaļa. Klienta identificēšanas kārtība
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
Neesi reģistrējies?