Akorda alga

2022-01-12

Inga Zāle, ,

Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas padarīts. Kādos gadījumos darbiniekam noteikt akorda algu? Vai akorda algas gadījumā ir jāuzskaita arī nostrādātais darba laiks, un kā to darīt?

Darba likuma (DL) 62. pantā noteikti divi iespējamie darba samaksas organizācijas veidi – laika un akorda algas sistēma. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Savukārt akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas padarīts.

Darba samaksas sistēmu darbinieki nevar izvēlēties. Darba devējs nosaka, pēc kuras sistēmas darbiniekiem aprēķinās darba algu, un ieraksta to darba līgumā. Darba devējam ir tiesības algas sistēmu mainīt. Piemēram, no laika algas sistēmas pāriet uz akorda algas sistēmu un otrādi. Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš. Tas nozīmē, ka, mainoties algas sistēmai, jāveic grozījumi darba līgumā.

Darba alga

Agrākā “gabaldarba samaksa” DL tagad aizstāta ar “akorda darba samaksu”. Abi šie jēdzieni ir sinonīmi. Akorda algas sistēmu lieto gadījumos, kad iespējams precīzi uzskaitīt padarītā darba daudzumu un kontrolēt tā kvalitāti. Akorda algas priekšrocība – cik padarīji, tik nopelnīji. Reizēm, kāpinot darba ražīgumu, var ciest darba kvalitāte, tāpēc to obligāti nepieciešams kontrolēt. Darba algas aprēķina pamatā ir produkcijas (darba) apmērs un vienas produkcijas vienības (darba) izcenojums. Darba devējam darbinieks rakstveidā jāiepazīstina ar veicamo darbu izcenojumiem un jānodrošina precīza padarītā darba uzskaite. Pārsvarā akorda algas sistēmu izmanto strādnieku profesijās.

Piemērs

1 kg saražotās preces izcenojums ir 3,50 EUR. Darbinieks saražoja 183 kg preces. Darba alga: 183 x 3,50 = 640,50 EUR.

Piemērs

Darba uzdevums: detaļu izgatavošana. Detaļas “A” izcenojums 1,25 EUR, detaļas “B” – 0,83 EUR. Darbinieks izgatavoja 250 detaļu “A” un 120 detaļu “B”. Darba alga: 250 x 1,25 + 120 x 0,83 = 412,10 EUR.

Darba laiks

Darba devējam jāievēro un jāuzskaita darba laiks visiem darbiniekiem. DL 137. pants par darba laika uzskaiti attiecas arī uz darbiniekiem, kam noteikta akorda algas sistēma. Lai arī algu aprēķina pēc paveiktā darba daudzuma, darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Akorda algas sistēma var būt noteikta darbiniekiem ar jebkuru darba laika organizāciju – normālais darba laiks, maiņu darbs, nepilnais darba laiks, summētais darba laiks.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 7. punktam darbiniekiem, kam nolīgta akorda algas sistēma normālajā darba laikā un kas nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, bet kam aprēķinātā darba alga ir mazāka par minimālo mēneša darba algu, aprēķināto darba algu palielina par starpību starp minimālo un aprēķināto darba algu. Ja nav nostrādāts pilns darba laiks, minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam. Minimālā mēneša darba alga, strādājot normālo darba laiku, šogad saglabājas 500 eiro apmērā.

Piemērs

1 kg saražotās preces izcenojums 1,235 EUR. Darbiniekam noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai 8 stundas dienā. 2021. gada decembrī viņš nostrādāja 21 darba dienu, 166 darba stundas un saražoja 390,65 kg preces.

Piemērs

1 kg saražotās preces “A” izcenojums 0,82 EUR, preces “B” izcenojums – 2,56 EUR. Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, 4 stundas dienā. 2021. gada novembrī darbinieks nostrādāja 84 stundas, saražoja 210 kg preces “A” un 30 kg preces “B”.

Piemērs

Darbiniekam noteikts nepilns darba laiks. Ar 2021. gada 17. decembri viņš pārtrauc darba attiecības. Decembrī nostrādāja 26 stundas, izgatavoja 136 detaļas, vienas detaļas izcenojums 0,576 EUR.

Ja darbinieks nevar nopelnīt minimālo algu, ir divi varianti – vai nu darbinieks ir maz padarījis un vairāk slaistījies, vai arī darba vienības izcenojums ir pārāk mazs, tāpēc darba devējam tas ir jāpalielina.

Kā noteikt izstrādes normas?

Lai noskaidrotu darbinieka darba spējas vai viņa atbilstību uzticētā darba veikšanai, noslēdzot darba līgumu, ieteicams noteikt pārbaudes laiku. Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākuma norādīt šāda uzteikuma iemeslu.

Ja darbinieks nevar izpildīt darbu pienācīgā apmērā un kvalitātē, darba devējs ir tiesīgs prasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu.

Savukārt darba devējs ir atbildīgs par to, lai izstrādes normas būtu noteiktas pareizi. Darba izcenojumam jābūt tādam, lai darbinieks, strādājot normālo darba laiku atbilstoši savai kvalifikācijai ar saprātīgu intensitāti, spētu nopelnīt vismaz valstī noteikto minimālo mēneša algu.

Piemaksa par nakts darbu

Darbinieks, kas veic nakts darbu un viņam nolīgta akorda alga, saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no plkst. 22 līdz 6.

Uzņēmumā jāizveido īpašas tabulas jeb atskaites, kurās darba devējam jāfiksē ne tikai paveiktais darbs kopā, bet arī tā apmērs, kas attiecas uz nakts darbu.

Piemērs

Darbiniekam noteikts maiņu darbs. Darba uzdevums: detaļu izgatavošana. Detaļas “A” izcenojums 0,982 EUR, detaļas “B” – 1,03 EUR. Darbinieks 2021. gada oktobrī nostrādāja 168 stundas, to skaitā 35 stundas nakts laikā. Kopā izgatavoja 300 detaļas “A” un 195 detaļas “B”, to skaitā, veicot nakts darbu, izgatavoja 60 detaļas “A” un 80 detaļas “B”.

Paraugs darba uzskaitei:

Pozīcija

St.

Detaļa “A”

Detaļa “B”

Kopā

Izcenojums

Skaits

Summa

Izcenojums

Skaits

Summa

Darbs

168

0,982

300

294,60

1,03

195

200,85

495,45

Nakts darbs

35

60

29,46

80

41,20

70,66

Praksē dažreiz viss nav tik vienkārši. Ir daudz dažādu nianšu, kas jāņem vērā. Piemēram, detaļu “A” darbinieks sāka gatavot pirms plkst. 10 vakarā un beidza izgatavot pēc plkst. 10 vakarā. Vai arī detaļu “B” sāka gatavot pirms plkst. 6 rītā un beidza izgatavot pēc plkst. 6 rītā. Kuru no šīm detaļām ieskaitīt kā nakts produkciju? Atbilde nav atrodama normatīvajos aktos, tāpēc darba devējam šādas nianses vajadzētu paredzēt iekšējās kārtības noteikumos.

Piemaksa par darbu svētkos

Darbinieks, kas veic darbu svētku dienā un viņam nolīgta akorda alga, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Piemērs

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks. Darba uzdevums: preču ražošana. Vienas preces izcenojums 8 EUR. Darbinieks 2021. gada decembrī nostrādāja 166 stundas, tai skaitā 50 stundas nakts laikā un 20 stundas svētkos. Saražoja kopā 180 preces, tai skaitā 25 preces svētkos un 80 preces, veicot nakts darbu.

Piemaksa par virsstundām

Darbinieks, kas veic virsstundu darbu un viņam nolīgta akorda alga, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Ja viņam noteikts summētais darba laiks, tad darbs, kuru viņš veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Neatkarīgi no darba laika organizācijas virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā. Vienošanos par virsstundu darbu nedrīkst iekļaut darba līgumā. Tā slēdzama katru reizi, kad paredzēts virsstundu darbs.

Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu garāku par vienu mēnesi, tad darba devējam sarežģīti noteikt, kādu darbu viņš veica virsstundu laikā. Arī mēnesī nav viegli noteikt darbu virsstundu laikā, ja darbinieks šajā mēnesī strādājis vairākus atšķirīgus darbus ar dažādu izcenojumu. Darba devējam to vajadzētu aprakstīt iekšējās kārtības noteikumos.

Piedāvāju piemēru, kurā nav iespējams uzskaitīt darbu virsstundu laikā. Darba devējs piemaksu par virsstundu darbu aprēķina proporcionāli darba laikam, tas ir, nosaka, cik lielu darba algu darbinieks nopelnīja vienā stundā atskaites periodā, un iegūto rezultātu reizina ar virsstundu skaitu.

Piemērs

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks, pārskata periods – viens mēnesis. 2022. gada janvārī darbinieks nostrādāja 172 stundas, tai skaitā 54 stundas nakts laikā, 7 stundas svētkos un 4 virsstundas. Darbinieks ražoja preci “A”, izcenojums 3,55 EUR par vienu gabalu, un preci “B”, izcenojums 2,35 EUR par 1 kg.

Paraugs darba uzskaitei:

Pozīcija

St.

Prece A (gab.)

Prece B (kg)

Kopā

Izcenojums

Skaits

Summa

Izcenojums

Skaits

Summa

Darbs

172

3,55

120

426

2,35

150

352,50

778,50

Nakts darbs

54

95

168,63

0

0

168,63

Svētkos

7

0

0

10

23,50

23,50

Virsstundas

4

18,10

DL 74. pantā ir noteikta kārtība, kā aprēķināt darba samaksu, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta 1. un 2. daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Vai akorda algas gadījumā jāpiemēro DL 74. panta 1. daļas 8. punkts, tas ir, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā?

Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam. Ja svētku dienu ietekmē samazinās darba stundas, samazinās paveiktā darba daudzums un darbinieka ienākumi. Lai viņš nezaudētu savus ienākumus, viņam ir jāsaņem DL 74. pantā noteiktā atlīdzība.

Piemērs

Darbiniekam noteikts normālais darba laiks. 2021. gada decembrī viņš nostrādāja 166 stundas, salokot šajā laikā 2115 kastīšu (izcenojums 0,35 EUR par 1 gab.). Darba alga: 2115 x 0,35 = 740,25 EUR.

Atlīdzība pēc DL 74. panta: 18 x 4,64 = 83,52 EUR, kur 18 ir atlīdzināmo stundu skaits (1 stunda – pirmssvētku diena 23. decembris, 8 stundas – svētku diena 24. decembris, 1 stunda – pirmssvētku diena 30. decembris, 8 stundas – svētku diena 31. decembris), un 4,64 EUR ir stundas vidējā izpeļņa, kas aprēķināta, darba samaksas kopsummu periodā jūnijs–novembris dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu. Darba samaksa kopā: 740,25 + 83,52 = 823,77 EUR.

Darba alga komandējuma laikā

Darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Darba devējam iekšējās kārtības noteikumos vajadzētu norādīt, kuriem darbiniekiem komandējuma laikā darba algu aprēķinās, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu, un kuriem darba algu aprēķinās, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba stundu skaitu. Izvēlēto algoritmu var ierakstīt arī komandējuma rīkojumā. Izvēli nedrīkst atstāt grāmatveža ziņā. Ne tikai grāmatvedim, bet arī darbiniekam skaidri jāzina, kā viņam aprēķinās darba algu komandējuma laikā.

Vai darbiniekam drīkst piemērot abas algas sistēmas vienlaikus?

Vienam un tam pašam darbiniekam drīkst vienlaikus piemērot gan laika, gan akorda algas sistēmu, ja darbinieks līdztekus pamatdarbam veic arī papildu darbu.

Piemēram, pamatdarbs ir kravu pārvadājumi. Alga atkarīga no paveiktā darba daudzuma, tas ir, no pārvadātā kravas apmēra kubikmetros. Papildu darbs – remontēt automašīnu, ja ir tāda nepieciešamība. Par remonta darbu veikšanu nosaka stundas tarifa likmi, un alga ir atkarīga no nostrādāto stundu skaita remontdarbos.

Darba līgumā ir jāatspoguļo abas darba algas formas, norādot, par kādu darbu ir noteikta viena algas forma, bet par kādu – otra.

Vai, strādājot attālināti, var noteikt akorda algu?

Šābrīža aktualitāte ir attālinātais darbs. Ja nolīgto darbu var veikt attālināti un ir iespējams iegūt informāciju jeb datus par paveikto darbu, tad var piemērot akorda algas apmaksas sistēmu.