2022-01-19
Iesāksim sarunu par katram darba ņēmējam svarīgu jautājumu – alga par padarīto darbu. Saviem studentiem saku: “Kļūdīties algas aprēķinā varam tikai tam cilvēkam, kuru vēlamies redzēt vakarā pie savām durvīm.” Tāpēc, veicot aprēķinu, izdarām visus priekšdarbus, lai tas būtu korekts un darbiniekam nebūtu lieku pārdzīvojumu par nepareizi saņemtu naudu savā kontā.
Vispirms par jēdzieniem. Darba likuma (DL) 59. pantā definēts, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Ikdienā bieži vien jēdzienus “darba samaksa” un “darba alga” lieto kā sinonīmus, bet tā nav. Darba samaksas jēdziens ir plašāks, un tajā ietilpst vairāki atlīdzības par darbu veidi:
Darba alga ir darba samaksu veidojošs pamatelements. Tā ir darbiniekam nolīgtā un regulāri – katru mēnesi – izmaksājamā naudas atlīdzība par darbu, kuru maksā par nostrādāto vai nostrādājamo laiku stundās, dienās, nedēļās vai mēnešos (laika alga) vai par paveiktā vai paveicamā daudzumu (akordalga).
Ir laika algas un akorda algas sistēma, kā arī piemaksu un prēmiju sistēma. Šīs lietas darba devējs organizē un nosaka uzņēmumā atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam.
Laika alga
Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Laika algu parasti nosaka tādiem darbiem, kur nav iespējama precīza darba apmēra normēšana, laika un izstrādes darbu izvērtēšana. Piemēram, šādu algas formu nosaka speciālistiem, grāmatvežiem, uzņēmuma vadītājiem, biroja vadītājiem un citiem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka viņiem maksā par patērēto laiku un darba izpildi, bet paveiktā darba kvalitāti vērtē pēc citiem principiem, nevis pēc izdarītā darba apmēra.
Piemērojot laika algu, ir jābūt noteiktam algas apmēram vienā laika vienībā – stundā vai mēnesī. Atkarībā no izvēlētas laika vienības izšķir stundas vai mēneša tarifa likmi. Mēneša tarifa likmi sauc arī par mēnešalgu vai amatalgu.
Stundas tarifa likmi un mēneša darba algas apmēru nosaka darba devējs, vienojoties ar darbinieku, bet tā nedrīkst būt mazāka par Ministru kabineta noteiktu minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba algas apmēru.
Darbiniekiem, kam tiek piemērota laika algas sistēma, tiek uzskaitīts nostrādātais laiks. Tas tiek uzrādīts darba laika uzskaites tabelē, kuru tālāk struktūrvienības vai uzņēmuma vadītājs iesniedz grāmatvedībā, lai grāmatvedis var aprēķināt darba algu par nostrādāto laiku katram darbiniekam.
Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma.
Mēneša algu pirms nodokļiem sauc par bruto algu. Savukārt to summu, kas darbiniekam tiek izmaksāta uzņēmuma kasē vai pārskaitīta uz darbinieka norēķinu kontu, sauc par neto algu jeb algu pēc nodokļiem.
Piemērs
Darbiniekam noteikta mēneša alga par paveikto darbu 1100 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Oktobrī ir 21 darba diena. Tātad 1100 EUR pienākas par nostrādātu pilnu mēnesi jeb 21 darba dienu.
Darbinieks uzsācis darbu 18. oktobrī. Saskaņā ar darba līguma nosacījumiem darbiniekam ir noteikta 5 dienu darba nedēļa. Līdz ar to darbinieks oktobrī ir nostrādājis 10 darba dienas – samaksa pienākas tikai par nostrādātajām dienām.
Lai aprēķinātu bruto darba samaksu par šo periodu, vispirms ir jāaprēķina attiecīgā mēneša darba dienas vidējā izpeļņa, pēc tam to sareizina ar nostrādāto dienu skaitu. Ar skaitļiem tas būtu šādi:
Var būt situācijas, kad darbinieks strādā nepilnu darba dienu un ir vienojies ar darba devēju, ka dienā strādās četras līdz piecas stundas atkarībā no veicamā darba apmēra, jo darbinieks studē un pārējā laikā plāno apmeklēt lekcijas. Šajā gadījumā viņam arī būs laika algas sistēma un tiks maksāts par nostrādātajām stundām.
Piemērs
Darba devējs ir vienojies ar darbinieku, ka stundas tarifa likme ir 5,60 EUR/h. Nolīgtā stundas tarifa likme ir summa pirms nodokļiem.
Lai aprēķinātu darbiniekam bruto darba algu par mēnesi, nostrādāto stundu skaitu attiecīgajā mēnesī reizina ar nolīgto stundas tarifa likmi.
Piemēram, darbinieks mēnesī ir nostrādājis 90 stundas, aprēķins ar skaitļiem būs šāds:
Akorda alga
Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.
Akorda algas pamatā ir saražotās produkcijas vai izpildītā darba apmērs un vienas produkcijas vienības vai vienas izpildītās darba vienības izcenojums. Šajā gadījumā darba algu aprēķina atbilstoši paveiktajam darba daudzumam un kvalitātei.
Akorda algu piemēro gadījumos, kad jāstimulē produkcijas izstrādes palielināšana un ir iespējams precīzi noteikt laika un izstrādes normu. Nosakot darba normas darbiniekam, ir būtiski, lai tās būtu reāli izpildāmas.
Piemērs
Darbinieks mēnesī izgatavojis 11 produkcijas vienību. Darba devējs un darbinieks ir nolīguši, ka 1 vienības izcenojums ir 110 EUR.
Darba algu par attiecīgo mēnesi aprēķina šādi: izgatavoto produkcijas vienību skaitu reizina ar 1 vienības izcenojumu. Aprēķins ar skaitļiem būtu šāds:
Aprēķinātā summa ir summa pirms nodokļiem. Var būt situācijas, ka darba devējs un darbinieks nolīgst, kādam ir jābūt vienas vienības izcenojumam pēc nodokļiem jeb kāda summa darbiniekam ir jāsaņem uz rokas vai norēķinu kontā. Šādā gadījumā grāmatvedim pašam vajadzēs aprēķināt bruto algu, lai, aprēķinot un ieturot nodokļus no darba algas, iegūtu nolīgto neto algas rezultātu. Šādas situācijas ir retas.
Darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas sistēma saskaņā ar normālo darba laiku un kuri nostrādājuši visas attiecīgajā mēnesī noteiktās darba stundas, bet kuriem aprēķinātā darba alga ir mazāka par minimālo mēneša darba algu, aprēķināto darba algu palielina par starpību starp minimālo mēneša darba algu un aprēķināto darba algu. Līdz ar to, ja darba devējs būs noteicis pārāk augstas darba normas un darbinieks šī iemesla dēļ tās nevarēs izpildīt, tad darba devējam jebkurā gadījumā būs pienākums izmaksāt darbiniekam minimālo darba algu. Darba devējam, nosakot darba normas, tās vajadzētu noteikt tādā apmērā, lai darbiniekam būtu iespējams normālajā darba laikā nopelnīt vismaz minimālo darba algu.
Piemaksas
Ar piemaksu saprot papildu darba algai izmaksājamu summu saistībā ar darbiniekam radītu papildu slodzi. Atsevišķos gadījumos DL nav noteikts ne minimālais, ne maksimālais piemaksas apmērs, bet tā ir izmaksājama reizēs, kad ir iestājušies konkrēti apstākļi. Tomēr atsevišķiem piemaksu veidiem DL ir noteikta minimālā robeža, piemēram, piemaksa ir ne mazāka kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas likmes.
DL noteiktas šādas piemaksas:
Nakts darbam ir dota definīcija DL, proti, nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6. Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.
Neskaitot šīs DL minētās piemaksas, darba devējs ir tiesīgs noteikt arī cita veida piemaksas. Dažkārt rodas iepriekš neparedzētas situācijas, kuras nav bijušas noteiktas līgumā, tad piemaksu darbiniekam var piešķirt arī saskaņā ar darba devēja izdotu rīkojumu. Piemēram, kāds darbinieks nav ieradies darbā un nav informējis par to darba devēju, bet, tā kā uzņēmumā ir jānodrošina darbu nepārtrauktība, darba devējs lūdz citu darbinieku papildu saviem ikdienas darbiem attiecīgajā dienā uzņemties un izpildīt dažus pienākumus uzņēmuma interesēs, par to nosakot piemaksu.
Prēmija
Tai ir materiāli stimulējošs raksturs, un salīdzinājumā ar darba algu tā nav regulāri un obligāti aprēķināma un izmaksājama. Prēmija ir uzskatāma kā atzinība mantiskā izteiksmē darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ darba devējs var lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru.
Prēmiju var izmaksāt par jebkuru darbu, sasniegumu, kas darba devēja izpratnē ir novērtējams ar papildu samaksu pie darba algas.
Visbiežāk darba devēja lēmums par prēmijas piešķiršanu būs vienpusējs – tas pamatojas finansiālos un organizatoriskos apsvērumos.
Var izšķirt vairākus prēmijas piešķiršanas pamatus:
Prēmija darbiniekam var tikt piešķirta, piemēram, par dalību veiksmīga darījuma noslēgšanā vai piesaistot mēnesī noteiktu klientu skaitu.
Piešķirtā prēmija ir atlīdzība pirms nodokļiem, un no tās aprēķina un ietur nodokļus tāpat kā no darba algas. Tas pats attiecas uz piemaksu – arī piemaksas summa ir summa pirms nodokļiem.
Cita veida atlīdzība
Darba samaksā ietilpst arī jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu. Piemēram, tā var būt atvaļinājuma nauda, atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu, darbinieks darba laikā piedalās profesionālajās mācībās vai kvalifikācijas paaugstināšanā), atlaišanas pabalsts, atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksātā darba veikšanu u. tml. Arī šajā gadījumā aprēķinātā atlīdzība visbiežāk būs summa pirms nodokļiem.