2022-06-15
Turpināsim iepriekšējos rakstos iesākto par darba algas aprēķiniem un tai piemērojamiem nodokļiem – šoreiz par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (UDRN) manā skatījumā ir kā mazs cinītis, kas gāž lielu vezumu. Vai – šajā gadījumā – palīdz risināt būtisku problēmu situācijā, kad uzņēmumam ir pasludināta maksātnespēja un darbinieks paliek uz laiku bez ienākumiem līdz jauna darba atrašanas brīdim.
UDRN ir noteikts apmērs. Nu jau vairākus gadus tā ir nemainīga un ir 0,36 eiro par katru uzņēmuma darbinieku, ar kuru ir nodibinātas darba attiecības. Parasti grāmatvedībā to uzskaita tajā pašā brīdī, kad aprēķina un iegrāmato darba samaksu, un valsts budžetā to iemaksā vienlaikus ar aprēķinātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
UDRN apmēra izmaiņas pa gadiem
|
Periods |
Riska nodevas apmērs pārskata mēnesī par katru darbinieku, EUR |
|
2003. |
1,07 |
|
2004. |
0,5 |
|
2005. |
0,5 |
|
2006. |
0,36 |
|
2007. – 2022. |
0,36 |
UDRN nosaukums jau vedina domāt par to, ka valsts iekasē nodevu, lai nākotnē segtu kādu uzņēmējdarbības risku.
Kāpēc jāmaksā?
UDRN, ko uzņēmējs maksā par katru darbinieku, tiešām strādā kā apdrošināšanas rīks un glābj pašu uzņēmējdarbības vidi no riskiem, kas rodas, kad darba devējam pasludina maksātnespēju.
Darbinieki maksātnespējas procesā ir īpaši aizsargāti kreditori – pret tiem ir labvēlīgāka attieksme, jo daļa vai pat atsevišķos gadījumos pilna darbinieka prasījuma summa, piemēram, par neizmaksāto darba algu, tiek segta no Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) pārvaldītā darbinieku prasījumu garantiju fonda.
Lai darbinieks saņemtu normatīvajos aktos noteikto aizsardzību un arī pienākošos naudas līdzekļus, darbiniekiem jāizdara mājasdarbs – jāiesniedz kreditora prasījums.
Normatīvie akti
Normatīvais regulējums, kas nodrošina darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, ir šāds:
Aprēķins, grāmatvedības, atskaites
UDRN tādu, kā mēs to pazīstam tagad, Latvijā ieviesa 2003. gadā. Atceros, ka bija liels sašutums, ka uzņēmējam jāmaksā vēl viena nodeva klāt pie jau esošajiem nodokļiem. Sākotnēji tiešām UDRN summa pārsniedza 1 eiro uz vienu darbinieku, bet ar gadiem to samazināja – kopš 2007. gada šī nodeva ir 0,36 eiro par vienu darbinieku.
Darba devējs UDRN aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Ja darbinieks strādā pie vairākiem darba devējiem (vairākās darbavietās), tad katrs darba devējs par šo darbinieku maksā UDRN, bet tas nedos lielāku labumu konkrētam cilvēkam attiecīgajā situācijā.
UDRN grāmatojums:
Aprēķināto UDRN darba devējs norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā darba devēja ziņojumā un iemaksā valsts budžetā līdz nākamā mēneša 23. datumam.
_______________________________________________________________________
Uzņēmējs maksā nelielu summu par katru darba ņēmēju un tādējādi ar valsts palīdzību veido vēl vienu apdrošināšanas sistēmu saviem darbiniekiem
_______________________________________________________________________
UDRN nemaksā darba devējs, kam iestājies maksātnespējas gadījums. Ja maksātspēja ir atjaunota, UDRN jāsamaksā pilnā apmērā arī par visu maksātnespējas gadījuma periodu.
Darbinieku prasījumu garantijas fonds
Katru gadu MK izdod noteikumus, ar kuriem nosaka UDRN apmēru nākamajam gadam, kā arī cik liela daļa iemaksātās UDRN tiek ieskaitīta garantiju fondā. Šajā fondā iemaksājamās summas lielumu var noteikt eiro izteiksmē, piemēram, no 2006. līdz 2008. gadam bija noteiktas summas, kas jāiemaksā šajā fondā, bet pārējos gados katra mēneša iemaksas summa tika noteikta procenta apmērā no attiecīgajā periodā valsts budžetā saņemto UDRN faktisko ieņēmumu summas. Savukārt 2022. gadā likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" redzams, ka UDRN ieņēmumi tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā un šo summu sadalīs šādi:
Turklāt MK noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā" nosaka: ja līdz 2022. gada 30. decembrim plkst. 12.00 valsts nodeva vienotajā nodokļu kontā iemaksāta lielākā apmērā, nekā noteikts likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam", Valsts ieņēmumu dienests saimnieciskā gada pēdējā darbdienā pārmaksu ieskaita TM pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā pašu ieņēmumos.
UDRN pārmaksa var veidoties, ja arvien vairāk cilvēku sāk strādāt ne tikai vienā darbavietā vai arī kopējā nodarbinātība uz darba līguma pamata ir lielāka, nekā bija brīdī, kad tika izstrādāts valsts budžets un prognozētie ienākumi no šīs nodevas.
Praktiskajā dzīvē sanāk šādi – uzņēmējs maksā nelielu summu par katru darba ņēmēju un tādējādi ar valsts palīdzību veido vēl vienu apdrošināšanas sistēmu saviem darbiniekiem, jo garantiju fonda lielākos naudas ieguldījumus būtībā veido paši uzņēmēji, veicot UDRN maksājumus.
Garantiju fonda līdzekļus veido UDRN daļa, dāvinājumi un ziedojumi un administratoru atgūtās summas. Savulaik veicu dziļāku pētījumu par šo nodevu – pēc mana lūguma, pētniecības nolūkiem, lai apstiprinātu un pierādītu savu viedokli, ka UDRN ieviešana ir veiksmīgs risinājums, kas ir mazinājis sociālo spriedzi un veicinājis darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, MKD sniedza statistiku par garantiju fonda ieņēmumiem un izmaksām. Analizējot šī fonda ieņēmumu struktūru, secināju: lai gan garantiju fonda līdzekļus var veidot trīs dažādi ieņēmumi, tomēr laika periodā no 2003. gada līdz 2019. gadam 89% apmērā ieņēmumus veido UDRN daļa, 11% apmērā – administratoru atgūtās summas, savukārt dāvinājumu un ziedojumu, kas būtu novirzīti šī fonda ieņēmumos, nav.
Kam izmaksā līdzekļus no garantiju fonda?
No garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti tikai likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktie maksātnespējīgā darba devēja neapmaksātie darbinieku prasījumi un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi.
Par darbiniekiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz darba līgumu, pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process.
Par darbiniekiem netiek uzskatītas pašnodarbinātās personas, sadarbības partneri, kā arī personas, ar kurām noslēgts uzņēmuma vai pilnvarojuma līgums.
Darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā.
Darbinieku prasījumi tiek apmierināti par šādām izmaksām:
Tā kā resursi ir ierobežoti, normatīvie akti nosaka, ka darbinieku prasījumu no garantiju fonda piešķir ierobežotā apmērā un par ierobežotu periodu.
Uzskatu, ka šī nodeva labi strādā, un aicinu atcerēties par šo mazo maksājumu valsts budžetā, jo tas var palīdzēt citiem vai arī pašam uzņēmējam, ja tas piedzīvos uzņēmuma maksātnespējas brīdi.
Vēlos iedrošināt arī darbiniekus: ja darba devējam pasludina maksātnespēju, to pieņemt kā faktu, bet no savas puses izdarīt visu iespējamo – sagatavot un laikus iesniegt kreditora prasījumu, lai saņemtu valsts piedāvāto un kopā ar uzņēmējiem izveidoto finansiālo atbalstu šādā situācijā.