Krājumu sākotnējā vērtība

Kas jāņem vērā krājumu novērtēšanā un uzskaitē? Kā veidojas krājumu vērtība un kādi dokumenti to pamato? Turpinām pētīt krājumus!

Pamata normatīvie akti, kurus tradicionāli izmantojam krājumu novērtēšanā un uzskaitē uzņēmumos, ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums (GPL) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” . Jāņem vērā, ka arī citos normatīvajos aktos var būt noteiktas prasības, kas jāievēro krājumu novērtēšanā un uzskaitē.

Kādi dokumenti pamato?

Lai sākotnēji novērtētu un uzskaitītu krājumus, ir nepieciešami attaisnojuma dokumenti, kuri sniedz pierādījuma faktu par krājumu iegādi vai izgatavošanu un to saņemšanu uzņēmumā.

Grāmatvedības likums (GL) skaidro, ka attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti normatīvajos aktos noteiktie obligātie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Attaisnojuma dokumentu var sagatavot elektroniskā vai papīra formā.

Dokumenti, kuri pamato preču iegādi, var būt dažādi un savstarpēji saistīti dažādās kombinācijās.

Pazīstamākais dokuments ir preču pavadzīme-rēķins. Dokumenta nosaukums jau norāda uz to, ka tas ir kombinētais dokuments, un sevī ietver normatīvajos aktos noteikto informāciju:

• par preču izsniegšanas un saņemšanas darījumu;
• kas nepieciešama rēķinam vai nodokļa rēķinam, ja šajā dokumentā ir norādīti visi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likumā) nodokļa rēķinam noteikti rekvizīti.

Pavadzīme-rēķins apliecina preču izcelsmi un piederību, to lieto kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, kā arī rēķinu samaksai par piegādātajām precēm.

Arvien biežāk praksē novēroju, ka uzņēmēji labprāt izmanto divu dokumentu kombināciju, proti, atsevišķu preču piegādes dokumentu un rēķinu. Šāda kombinācija ir ērta, kad preču pārvadāšanai tiek izmantots trešo personu pakalpojums (piemēram, transporta uzņēmums) un ir vēlme preču pārdošanas cenas darīt zināmas tika preču pirkšanas-pārdošanas darījumā iesaistītajām pusēm, jo preču piegādes dokumentā preces vērtība nav jānorāda, bet ir jānorāda preču nosaukums, mērvienība un daudzums. Tāpat šādu kombināciju izmanto, kad preču piegādes dokumentu noformē kā pavaddokumentu, kas kopā ar kravu ir pie pārvadātāja, un uz tā ir abu pušu paraksti, savukārt rēķins par preču iegādi pircējam tiek sagatavots un nosūtīts elektroniski. Šādā gadījumā rēķinā ir jānorāda arī atsauce uz attiecīgā preču piegādes dokumenta numuru un datumu vai, ja preču piegāde veikta starp uzņēmuma struktūrvienībām vai personām, kas atbild par konkrētu preču saglabāšanu, citas ziņas, kas nepārprotami ļauj identificēt konkrēto preču piegādi.

Piegādes dokuments

Preču piegādes dokuments apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un var tikt izmantots, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās.

__________________________________________________________________________

Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā ir norādītas PVN likumā noteiktās prasības

__________________________________________________________________________

Preču piegādes dokumentā nav obligāti jāietver informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē. Ja preču piegādes dokumentā nav ietverta minētā informācija, lai saimniecisko darījumu varētu ierakstīt (iegrāmatot) grāmatvedības reģistros, papildus nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments, kurā ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē, proti, rēķins vai nodokļa rēķins, ja preču pārdevējs ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs.

MK noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 6.nodaļā noteikti preču piegādes dokumentos ietveramie rekvizīti un informācija, šo dokumentu noformēšanas, parakstīšanas un reģistrēšanas kārtība.

MK noteikumu Nr.877 2.punktā norādīts, ka preču piegādes dokumentu papīra formā, tā atvasinājumu vai dublikātu izstrādā un noformē, piemērojot MK noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 1.–5.nodaļā minētās prasības.

Izstrādājot un noformējot preču piegādes dokumentu elektroniskā formā, piemēro MK noteikumu Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 2.nodaļā paredzēto kārtību. Šo noteikumu prasības var piemērot, arī noformējot papīra formā sagatavota preču piegādes dokumenta atvasinājumu elektroniskā formā (elektronisko kopiju), kā arī apliecinot tās pareizību.

Saskaņā ar GL preču piegādes dokuments elektroniskā formā glabājams Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, papīra formā – Latvijas teritorijā.

Neatkarīgi no tā, kādā formā (elektroniskā vai papīra) tiek glabāts preču piegādes dokuments, minimālais glabāšanas laiks ir ne mazāks kā pieci gadi, bet noteikti līdz dienai, kad tie ir nepieciešami, lai izpildītu GL prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību.

Rēķins un nodokļa rēķins

Ar ko gan šie divi termini atšķiras? Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā ir norādītas PVN likumā noteiktās prasības, proti, nodokļa rēķins un tā saturs ir noteikts šī likuma 125.pantā.

Ja uzņēmums vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš pārdod preces, nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā, tad par preču pārdošanu izraksta rēķinu, tajā neiekļaujot PVN, un rēķina noformēšanā ievēro GL un MK noteikumos Nr.877 noteiktās prasības.

Un vēl citi dokumenti

Kā attaisnojuma dokuments par preču nodošanu/saņemšanu var būt arī citi dokumenti, piemēram pieņemšanas-nodošanas akts, kurā ir ietverta visa normatīvajos noteiktā informācija.

Tāpat var būt iepirkuma akts, ja preces iepirktas no fiziskām personām, kuras neveic saimniecisko darbību. Šāda dokumenta noformēšanas prasības noteiktas MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.

Pašu ražotai precei būs, piemēram, tehnoloģiskā kartīte, kurā redzams izejvielu izlietojums produkcijas izgatavošanai, dokuments, kas apstiprina, ka produkcija ir saražota un kurā norādīts tās apjoms un vērtība, kā arī dokuments, kas apliecina gatavās produkcijas pārvietošanu uz gatavo preču noliktavu vai tirdzniecības zāli.

Dokumentu daudzveidība ir plaša. Svarīgi atcerēties, ka tajos ir jāietver normatīvajos aktos noteiktās prasības, tostarp par preču izcelsmi un piederību. Dokumenta korekta noformēšana un esamība ir svarīga arī pašam uzņēmējam vai uzņēmumam īpašuma saglabāšanā, materiāli atbildīgo personu kontrolē un kārtības vai disciplīnas nostiprināšanā uzņēmumā.

Kad dokumenti ir sakārtoti, varam pāriet pie krājumu sākotnējās vērtības noteikšanas.

Kā nosaka vērtību?

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.775 krājumus sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, ko sauc par krājumu sākotnējo vērtību.

Iegādes izmaksas

MK noteikumos Nr.775 norādīts, ka krājumu iegādes izmaksās iekļauj preces vai pakalpojuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi, ja tādi ir, piemēram, muitas nodoklis u.c. ar pirkumu saistīti neatskaitāmi nodokļi un nodevas, transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas.

Piemērs

Uzņēmums ieved Latvijā preces no Lietuvas. Preču iegādes un transportēšanas dokumentos redzama šāda informācija, kas kopā veidos konkrētās preces iegādes izmaksas:

• iegādāti krājumi 1000 gab. x 3,50 EUR/gab. = 3500 EUR;
• transports par preču atvešanu uz uzņēmuma noliktavu - 200 EUR;
• anotāciju izgatavošanas izmaksas - 15 EUR;
• anotāciju uzlīmēšanas izmaksas – 30 EUR;
• dabas resursu nodoklis – 45 EUR.

Saskaitot kopā uzskaitītās izmaksas, iegūstam krājumu iegādes izmaksas 3790 EUR vērtībā. Attiecīgi 1 vienības iegādes izmaksas šajā iepirkumā būs 3,79 EUR/gab. (3790 / 1000).

MK noteikumos Nr.775 norādīti iegādēs iekļaujamo izmaksu piemēri, bet tas nav pilnīgs uzskaitījums. Iespējams, ka izmantojāt kādu aģentu pakalpojumus, lai iegādātos krājumus, vai bija papildu uzglabāšana vai pārkraušana, jāiekļauj akcīzes nodoklis u.tml. Uzņēmumā ir jādefinē, kas veido konkrētā krājuma izmaksas, un atbilstoši tam jāveic aprēķins. Šādu informāciju ir lietderīgi ierakstīt grāmatvedības organizācijas dokumentos, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmumā tiek ievēroti vienoti principi noteiktu krājumu iegādē. Informācija noderēs, ja mainīsies darbinieki vai ja, piemēram, kompetenta trešā persona vēlēsies pārbaudīt, ko iekļaujat krājumu iegādes izmaksās.

Pašizmaksa vai pārveidošanas izmaksas

MK noteikumos Nr.775 noteikts, ka krājumu ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas u.c. izdevumus, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu.

Starptautiskajos grāmatvedības standartos lieto terminu “krājumu pārveidošanas izmaksas”. Tās ir izmaksas, kas rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos, kas pēc būtības ir tas pats, kas termins “krājumu ražošanas pašizmaksa” mūsu normatīvajos aktos.

Krājumu ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu, piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku u.c. darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās VSAOI, ražošanas ēku un iekārtu nolietojuma un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumus, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumus, nomas maksu un apdrošināšanas maksājumus, vispārējas nozīmes palīgmateriālus, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laikposmu.

Krājumu ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

• krājumu ražošanas pašizmaksu veido tiešās un netiešās produkcijas (preču, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu) ražošanas izmaksas;
• tiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas tieši attiecināmas uz saražoto produkciju, piemēram, tiešās materiālu, personāla, apakšuzņēmēju veikto ražošanas darbu vai pakalpojumu izmaksas;
• netiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas rodas produkcijas ražošanas laikā un ir netieši attiecināmas uz saražoto produkciju, piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbinātā personāla izmaksas, ražošanas pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi, remonta izdevumi un nolietojums, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi;
• netiešās ražošanas izmaksas iedala ražošanas pieskaitāmajās nemainīgajās izmaksās, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma vai ražošanas procesa dīkstāves, piemēram, rūpnīcas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšana, ražošanas vadības izmaksas, un ražošanas pieskaitāmajās mainīgajās izmaksās, kuras mainās atkarībā no ražošanas apjoma izmaiņām, piemēram, netiešās materiālu izmaksas, netiešās personāla izmaksas;
• netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas attiecina uz atsevišķu produkcijas veidu ražošanas pašizmaksu, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, kas ir produkcijas ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku gadu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var pamatoties uz faktisko produkcijas ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai;
• netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summa, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, nepalielinās produkcijas ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem tajā pārskata gadā, kurā tās radušās. Pārskata gados, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summu, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, samazina;
• netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko izmantošanas intensitāti.

Ja krājums tiek izgatavots jeb saražots uzņēmumā, tad noteikti ir nepieciešama tehnoloģiskā karte vai apraksts, un jāizveido pašizmaksas kalkulācija katram konkrētam produktam, kas tiek saražots.

Šis ir darbs, kas noteikti vispirms ir paveicams speciālistiem, kuri pārzina konkrētā produkta izgatavošanas vai ražošanas procesu, lai izveidotu pamata struktūru kalkulācijai, un tad jau var iesaistīties grāmatveži, palīdzot aprēķināt un arī papildinot vēl kādas izmaksu pozīcijas, kuras, iespējams, uzreiz nav pamanāmas gatavajā produktā un kuras vairāk attiecināmas uz netiešajām pieskaitāmajām izmaksām, piemēram, transportu, iepakojumu u.tml.

__________________________________________________________________________

Krājumu ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu

__________________________________________________________________________

Par atsevišķām izmaksām noteikti jāizsver, vai tās attiecas uz ražošanas (izveidošanas) procesu vai uz pārdošanas procesu.

Piemēram, transporta izmaksas:

• ja ar šo transportu atvedam izejvielas uz savu noliktavu, šāda transporta izmaksas ir jāiekļauj produkta ražošanas pašizmaksā;
• ja ar šo transportu vedam gatavās preces savam klientam, šāda transporta izmaksas būs jāiekļauj pārdošanas izmaksas, savukārt pārdošanas izmaksas netiek iekļautas krājumu sākotnējā vērtībā.

Līdzīga izvērtēšana ir apdomājama attiecībā uz iepakojumu – primārais iepakojums jāiekļauj  ražošanas pašizmaksā, savukārt sezonālais iepakojums uz svētkiem jau būtu jāklasificē kā pārdošanas izdevumi.

Jāsecina, ka krājumu ražošanas pašizmaksas summu krājumu sākotnējās vērtības uzskaitei nosaka saskaņā ar uzņēmuma īpatnībām atbilstošām pašizmaksas kalkulācijām, kurās iekļauj attiecīgo daļu no materiālu un personāla izmaksām, pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu vērtības samazinājuma korekcijām un pārējām izmaksām.

Piemērs

Uzņēmums izgatavo produktu A, un produkta 1 vienības izmaksas veidojas šādi:

• materiāla B izlietojums 3 kg/gab.;
• materiāla B iepirkšanas cena 7 EUR/kg;
• materiāla B transporta izmaksas 0,25 EUR/kg;
• darba laika patēriņš produkta A izgatavošanai jeb darbietilpība ir 0,5 darba st./gab.;
• darbiniekam, kurš izgatavo produktu A, darba algas likme noteikta 10 EUR/st.

Produkta A pašizmaksas kalkulācija apkopotā veidā redzama tabulā.

Produkta A pašizmaksas aprēķins

Krājumu sākotnējā vērtībā neiekļauj šādas izmaksas:

• izmaksas, kas pārsniedz parasti iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;
• uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav vajadzīgas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;
• administrācijas izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;
• pārdošanas izmaksas.

Šīs izmaksas iekļauj tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās.

Lai labāk izprastu pārdošanas un administrācijas izmaksu definējumu, ieskatīsimies GPL, kurā noteikts, ka:

• pārdošanas izmaksas ir izmaksas, kuras radušās produkcijas vai preču pārdošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas procesā vai kuras nepieciešamas, lai veicinātu preču un pakalpojumu pārdošanu;
• administrācijas izmaksas ir izmaksas, kuras radušās pārskata periodā uzņēmuma vadīšanas, kontroles un administrēšanas procesā.