2023-02-20
Nereti uzņēmumi, lai īstenotu savas ieceres, piesaista Eiropas Savienības fondu finansējumu. Bet piešķirtie līdzekļi mēdz arī jaukt galvu – kā nodorošināt to uzskaiti? Šoreiz pievēršamies pamatlīdzekļu uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas niansēm. Aplūkosim konkrētu situāciju!
Situācijas apraksts
Valsts kontrole (VK), veicot revīzijas par 2019.gada grāmatvedības uzskaites jautājumiem, īpašu uzmanību pievērsa ūdenssaimniecības projektu uzskaitei. Šajā revīzijā, apkopojot pašvaldību informāciju par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu ietvaros izveidoto inženierbūvju un piemērotajām nolietojuma normām laika posmā no 2015.–2019.gadam, VK konstatēja, ka no izlasē iekļautajām 29 pašvaldībām šādas inženierbūves ir 10 pašvaldībās. Tālāk analizējot grāmatvedības uzskaiti tajās, tika konstatēts, ka deviņas no tām inženierbūvēm ir piemērojušas neatbilstošu pamatlīdzekļa nolietojuma normu.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” šīm būvēm būtu jānosaka lietderības lietošanas laiks – 20 gadi. Savukārt pašvaldības, lai nezaudētu ES līdzfinansēto ūdenssaimniecības projektu finansējumu un ievērotu projekta tehniski ekonomiskajā pamatojumā norādīto lietderīgās lietošanas laiku, inženierbūvēm ir piemērojušas lietderīgās lietošanas laiku – 50 gadi. Šī ir būtiska atšķirība, kas ietekmē katras pašvaldības un arī Latvijas saimnieciskā gada pārskatā atklātās informācijas kvalitāti.
Situācijas analīze
Pabeidzot saimnieciskā gada pārskata revīziju par 2019.gadu, VK uzdeva Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) sagatavot skaidrojumu par ES finansēto projektu ietvaros izbūvēto inženierbūvju nolietojuma normām un to piemērošanu grāmatvedības uzskaitē. Tika noteikts skaidrojuma sniegšanas termiņš – 2024.gada 2.janvāris.
Diskusija noritēja. FM pastāvēja uz savu viedokli, ka MK noteikumi Nr.87 ir jāievēro grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā un tajos ir noteiktas pamatlīdzekļu nolietojumu normas, kas ir jāpiemēro. Savukārt ES fondu līdzfinansējuma uzraudzītājs vadījās pēc cita regulējuma. Pašvaldības bija pa vidu. Tāpēc ir saprotams, ka šis jautājums bija jāskaidro un jārisina visaugstākajā līmenī.
_______________________________________________________________________
Vienai pamatlīdzekļu grupai piemēro vienādas nolietojuma normas neatkarīgi no finansēšanas avota
_______________________________________________________________________
Veicot saimnieciskā gada pārskata revīziju par 2020.gadu, VK sadarbībā ar zvērinātiem revidentiem analizēja plašāku pamatlīdzekļu loku un arī secināja, ka izlasē iekļautajās pašvaldībās ES līdzfinansēto projektu ietvaros izveidotajiem/iegādātajiem pamatlīdzekļiem piemērotas nevis grāmatvedības uzskaites normatīvajā regulējumā noteiktās pamatlīdzekļu nolietojuma normas, bet ES līdzfinansēto projektu finansējuma saņemšanas nosacījumos paredzētajam lietderīgās lietošanas laikam atbilstošas nolietojuma normas.
MK noteikumos Nr.87 pamatlīdzekļiem noteiktās normas tika pārņemtas no iepriekšējā regulējuma, un, kā secināja VK, MK noteikumos Nr.87 noteiktais ilgtermiņa ieguldījumu derīgās lietošanas laiks ir nemainīgs jau no 2001.gada, tāpēc uzturēja aktuālu uzdevumu, ka FM, sadarbojoties ar citām institūcijām, ir jāievieš skaidrība šajā jautājumā.
Jāatceras, ka šajā gadījumā atšķirīgu nolietojuma aprēķināšanas normu piemērošana ietekmē ne tikai saimnieciskā gada pārskatā atklāto un uzrādīto informāciju, bet arī, piemēram, ūdenssaimniecības tarifus vai citu budžeta iestāžu sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķinus.
Būs jāveic labojumi!
2022.gada otrajā pusē Valsts kase sadarbībā ar CFLA un VARAM sniedza skaidrojumu konstatētai problēmai un piedāvāja risinājumu, kā sakārtot ES līdzfinansēto pamatlīdzekļu uzskaiti budžeta iestāžu grāmatvedībās. Tā ir laba ziņa – ir vienots redzējums par konkrētu jautājumu vairākām iestādēm.
Galvenais secinājums ir tāds, ka ES fondu līdzfinansēto projektu ietvaros izveidotajiem ilgtermiņa aktīviem, tostarp izbūvētajām inženierbūvēm, piemēro nolietojuma normas atbilstoši MK noteikumu Nr.87 2.pielikumā noteiktajam.
MK noteikumos Nr.87 nolietojuma normas grāmatvedības uzskaites vajadzībām ir izstrādātas, nosakot vidējos rādītājus līdzīgu aktīvu grupām. Tas nozīmē, ka vienai pamatlīdzekļu grupai piemēro vienādas nolietojuma normas neatkarīgi no finansēšanas avota, tādējādi, pielietojot vienotu grāmatvedības uzskaites kārtību, nosaka lietderīgās lietošanas laiku ilgtermiņa nefinanšu aktīviem arī tajos gadījumos, kad īsteno projektus ar ES līdzfinansējumu.
Savukārt regulas 480/2014, ar kuru papildina regulu 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 1.pielikumu pielieto projekta izmaksu un ieguvumu analīzei (finanšu un ekonomiskai analīzei).
Tas nozīmē, ka 2022.gadā daudzu pašvaldību grāmatvedības uzskaitē būs jāveic labojumi, lai jau par 2022.gadu sagatavotajos gada pārskatos uzrādītu korektas pamatlīdzekļu atlikušās vērtības. Labojumu veikšana ir noteikta MK noteikumos Nr.87.
_______________________________________________________________________
2022.gadā daudzu pašvaldību grāmatvedības uzskaitē būs jāveic labojumi, lai jau par 2022.gadu sagatavotajos gada pārskatos uzrādītu korektas pamatlīdzekļu atlikušās vērtības
_______________________________________________________________________
Kā labot?
Ja grāmatvedības uzskaitē ES līdzfinansēto projektu ietvaros izveidotiem pamatlīdzekļiem nolietojums aprēķināts saskaņā ar regulā 480/2014 noteikto projekta dzīves cikla normu, kas atšķiras no MK noteikumos Nr.87 paredzētajām nolietojuma normām, tad jāuzskata, ka ir piemēroti atšķirīgi grāmatvedības uzskaites pamatprincipi, un nepieciešams veikt kļūdas labojumu.
Budžeta iestādes 2022.gada pārskata sagatavošanas ietvaros:
Valsts kase norāda, ka izvērtējumā ietver tikai tos pamatlīdzekļus, kuru atlikusī vērtība pārskata perioda sākumā, uz 2022.gada 1.janvāri, ir lielāka par nulli:
Ja iepriekšējo pārskata periodu kļūda nav būtiska, tad korekciju veic 2022.gada ietvaros ar šādiem grāmatojumiem un tos uzrāda kā attiecīgā pārskata gada darījumu:
Ja nepieciešams, koriģē arī pārskata periodā aprēķināto nolietojumu.
Ja iepriekšējo pārskata periodu kļūda ir būtiska, tad šī korekcija ietekmēs iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu un grāmatojumi būs šādi:
Būtiskus iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus gada pārskatā uzrāda:
Par būtiskumu – MK noteikumos Nr.87 ir divu veidu būtiskumi: viens ir tas, ko nosaka Valsts kase un otrs – ko nosaka nozare, pašvaldība.
Būtiskuma līmenis ir absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot, budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās uzrādīšanas konkrētos apstākļus.
Ja ir konstatēta būtiska kļūda, tad šajā gadījumā būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam