Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija

Valsts budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālajām metodēm. Katru gadu valsts sagatavo budžetu, to izskata un apstiprina. Budžets ir nozīmīgs dokuments, jo tā mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, pašvaldībām un citām valsts institūcijām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar normatīvajiem aktiem, nodrošinot, ka attiecīgajā laika posmā izdevumi sedz atbilstošos ieņēmumus.

Kategoriju klasifikācija

Valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus pēc dažādiem kritērijiem var klasificēt kategorijās.

Viens no veidiem, kā klasificēt valsts budžeta ieņēmumus, ir atbilstoši avotam, piemēram,

nodokļu ieņēmumi – valdības iekasētie ieņēmumi no privātpersonām un uzņēmumiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis u.tml.;
ar nodokļiem nesaistīti ieņēmumi – valdības iekasētie ieņēmumi no citiem avotiem, nevis nodokļiem, piemēram, soda naudas, maksas par atļaujām vai licencēm, ieņēmumi no loterijām;
ienākumi no ieguldījumiem –valsts iegūtie ienākumi no saviem ieguldījumiem, piemēram, procentu ienākumus no obligācijām vai dividendes no ieguldījumiem valsts kapitālsabiedrībās;
aizņēmumi – nauda, ko valsts aizņemas savas darbības finansēšanai, piemēram, valsts līdzekļu piesaistei var emitēts obligācijas;
dažādi ieņēmumi – dažādi citi ieņēmumi, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās, piemēram, ziedojumi, dāvanas u.tml.

Valsts budžeta izdevumus var klasificēt arī atbilstoši mērķim:

izglītība – ietver izdevumus, kas saistīti ar valsts skolām, koledžām, universitātēm, piemēram, skolotāju algas, skolu uzturēšanas izdevumus u.tml.;
veselības aprūpe – ietver izdevumus, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, medicīnisko palīdzību, medikamentiem un sabiedrības veselības uzturēšanas programmām;
sabiedrības drošība – ietver izdevumus, kas saistīti tiesību ievērošanu un aizsardzību, tiesām un cietumiem, piemēram, algas policistiem un tiesnešiem, finansējums pāraudzināšanas iestādēm;
transports – ietver izdevumus, kas saistīti ar transporta infrastruktūru, piemēram, lielceļiem, tiltiem, sabiedrisko transportu u.tml.
sociālie pakalpojumi – ietver izdevumus, kas saistīti ar sociālās labklājības programmām, piemēram, palīdzību bērnu aprūpē vai mājokļu jautājumos;
vide un dabas resursi – ietver izdevumus, kas saistīti ar vides un dabas resursu aizsardzību, piemēram, finansējumu valsts parkiem, savvaļas dzīvnieku saglabāšanai vai vides aizsardzības programmām;
parādu apkalpošana – ietver izdevumus, kas saistīti ar valsts parāda atmaksāšanu, piemēram, procentu un pamatsummas maksājumi par aizņēmumiem, obligācijām u.tml.
administrācija – ietver izdevumus, kas saistīti valsts valdības darbību, piemēram, algas valsts darbiniekiem, izdevumi par kancelejas precēm un ēku uzturēšanu u.tml.

Latvijas klasifikācijas principi

Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija atšķiras starp valstīm. Tā ir saistīta ar konkrētās valsts budžeta veidošanas procesu. Latvijā ir sava kārtība ieņēmumu un izdevumu klasifikācijai budžeta iestāžu grāmatvedībā.

Grāmatvedības objektu klasifikācijā tiek izmantots grāmatvedības kontu plāns, ko izmanto, lai veiktu uzskaiti kopumā un nodrošinātu analītisko uzskaiti atbilstoši katras iestādes vajadzībām.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” ir noteikta grāmatvedības kontu plāna shēma budžeta iestādēm, kurā detalizēti aprakstīti grāmatvedības uzskaitē izmantojamie grāmatvedības konti 1. līdz 5.kontu grupai un 8.kontu grupai. Savukārt 6.kontu grupai, kurā uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības ieņēmumus, un 7.kontu grupai, kurā uzskaita budžeta iestādes pamatdarbības izdevumus, nav dota padziļināta šo kontu sadalījuma shēma, bet ir norādīts, ka ieņēmumus uzskaita atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai un izdevumu uzskaita atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Budžeta iestāžu ieņēmumu un izdevumu sadalījumā pēc ekonomiskās būtības izmanto budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācijas kodus.

Tā ir divpakāpju ieņēmumu un izdevumu klasifikācija, kas ar iegūto informāciju ļauj strādāt plašākam darbinieku lokam. Piemēram, grāmatvedības speciālistam ir jābūt ar zināšanām darījumu novērtēšanā un grāmatošanā, bet, ja pie grāmatojuma tiek pielikts klāt papildus kods, ko saprot arī personas bez zināšanām grāmatvedībā, uzkrāto informāciju var izmantot arī citi kolēģi.

Latvijā budžetu plāno, izstrādā un tā izpildei seko darbinieki, kas ir iepazinuši valstī noteikto ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju budžeta vajadzībām, nepārzinot grāmatvedības uzskaites nianses.

Budžeta iestādēs grāmatojumi tiek papildināti arī ar norādi par finansēšanas kodu un pazīmi par struktūrvienību vai projektu. Viens darījuma iegrāmatojums sevī ietver daudz vērtīgas informācijas.

Izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

Budžeta izdevumu klasifikācija tiek organizēta atbilstoši MK noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”. Tajos ir noteikta budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kuru piemēro gan normatīvajos aktos, gan budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā un uzskaitē (atbilstoši naudas plūsmas un uzkrājuma principam), kā arī pārskatu sagatavošanā.

Klasifikācija kodificē izdevumu veidus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, lai nodrošinātu budžeta izpildes analīzi un statistiskās informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un analīzi.

Budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām veido:

grupas un apakšgrupas, kas raksturo izdevumu veidu pēc ekonomiskās būtības;
apzīmējošie kodi, kas aizvieto izdevumu veidu (pēc ekonomiskās būtības) nosaukumus;
kodu nosaukumi;
kodu lietojuma skaidrojumi.

Izdevumu klasifikācijas struktūra:

Grupa/apakšgrupa	Grupai/apakšgrupai piederīgie ekonomiskās klasifikācijas kodi
1.0.grupa “Uzturēšanas izdevumi”
1.1.apakšgrupa “Kārtējie izdevumi”	1000; 2000
1.2.apakšgrupa “Procentu izdevumi”	4000
1.3.apakšgrupa “Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti”	3000; 6000
1.4.apakšgrupa “Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai”	7600; 7700
1.5.apakšgrupa “Transferti viena budžeta veida ietvaros un uzturēšanas izdevumu transferti starp budžeta veidiem”	7100 – 7500; 7800
2.0.grupa “Kapitālie izdevumi”	5000; 9000
3.0.grupa “Pārējie izdevumi, kas veidojas pēc uzkrāšanas principa un nav klasificēti iepriekš”	5300; 8000

Piemērs

Atalgojums, kas ikvienam darbiniekam ir svarīgs, tiek sadalīts atbilstoši ekonomiskajām kategorijām:

*Grupas* *nosaukums* un *kods*	*Apakšgrupas* *kods* un *nosaukums*		*Detalizētāks apakšgrupas sadalījums (kods, nosaukums)*
Atalgojums, kods “1000”	1110	Mēnešalga	1111	Deputātu mēnešalga
			1112	Saeimas frakciju, komisiju un administrācijas darbinieku mēnešalga, pašvaldības domes komisiju un darba grupu locekļu (kas nav deputāti un pašvaldību darbinieki) mēnešalga
			1113	Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un ministriju parlamentāro sekretāru mēnešalga
			1114	Valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga
			1115	Specializētā valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga
			1116	Mēnešalga amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm
			1119	Pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga)
	1140	Piemaksas, prēmijas un naudas balvas	1141	Piemaksa par nakts darbu
			1142	Samaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās
			1143	Piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un diplomātisko rangu
			1144	Piemaksa par izdienu
			1145	Piemaksa par darbu īpašos apstākļos, speciālās piemaksas
			1146	Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti
			1147	Piemaksa par papildu darbu
			1148	Prēmijas un naudas balvas
			1149	Citas normatīvajos aktos noteiktās piemaksas, kas nav iepriekš klasificētas
	1150	Atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata
	1170	Darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi

Avots: Finanšu ministrija (FM)

Grāmatvedībā, veicot darba samaksas grāmatojumu, lieto kādu no šiem kodiem, piemēŗam, papildus kodu par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām u.tml.

Ekonomiskās klasifikācijas kodu lietošanu atvieglo apakšgrupu kodiem sniegtais skaidrojums, kas iekļaujams zem attiecīgā koda.

Budžeta ieņēmumu klasifikācija

Budžeta ieņēmumu klasifikāciju nosaka MK noteikumi Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Tajos noteikta budžetu ieņēmumu klasifikāciju, kuru piemēro normatīvajos aktos, kā arī budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā, uzskaitē (atbilstoši naudas plūsmas un uzkrājuma principam) un pārskatu sagatavošanā.

Arī šie noteikumi rada struktūru, kas ļauj budžetu ieņēmumu klasifikācijā izmantot kodus, kas nodrošina informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un analīzi.

Budžeta ieņēmumu klasifikāciju veido:

grupas un apakšgrupas, kas raksturo ieņēmumu veidu pēc ekonomiskās būtības;
apzīmējošie kodi;
kodu nosaukumi;
kodu lietojuma skaidrojumi.

Ieņēmumu klasifikācijas struktūra:

Grupa	Grupai piederīgie ekonomiskās klasifikācijas kodi
1.0.grupa “Nodokļu ieņēmumi”	1.0.0.0. – 7.0.0.0.; 22.5.0.0.
1.1.apakšgrupa “Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa”	–
1.2.apakšgrupa “Ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa”	–
1.3.apakšgrupa “Sociālās apdrošināšanas iemaksas”	–
1.4.apakšgrupa “Īpašuma nodokļi”	–
1.5.apakšgrupa “Pievienotās vērtības nodoklis”	–
1.6.apakšgrupa “Akcīzes nodokli”	–
1.7.apakšgrupa “Muitas nodokli”	–
1.8.apakšgrupa “Nodokļi atsevišķām precēm un pakalpojumu veidiem”	–
1.9.apakšgrupa “Nodokļi un maksājumi par tiesībām lietot atsevišķas preces”	–
2.0.grupa “Nenodokļu ieņēmumi”	8.0.0.0. – 13.0.0.0.; 22.4.0.0.
3.0.grupa “Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi”	21.3.0.0.; 21.4.0.0.; 22.0.0.0.
4.0.grupa “Ārvalstu finanšu palīdzība”	20.0.0.0.; 21.1.0.0.; 21.2.0.0.
5.0.grupa “Transferti”	17.0.0.0. – 19.0.0.0.
6.0.grupa “Ziedojumi un dāvinājumi”	23.0.0.0.
7.0.grupa “Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem”	21.7.0.0.
8.0.grupa “Ieņēmumi, kuri veidojas pēc uzkrāšanas principa”	24.0.0.0.

Budžeta ieņēmumu klasifikāciju uztur piecās zīmēs. Ja budžeta ieņēmumu klasifikācija ir iedota ar četrām zīmēm, tad kā pirmo zīmi liek nulli.

Piemērs

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām:

*Grupas kods un nosaukums*		*Apakšgrupas kods un nosaukums*		*Detalizētāks apakšgrupas sadalījums (kods, nosaukums)*
4.0.0.0. Īpašuma nodokļi	4.1.0.0.	Nekustamā īpašuma nodoklis	4.1.1.0.	Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi	4.1.1.1.	Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumi
					4.1.1.2.	Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi iepriekšējo gadu parādi
			4.1.2.0.	Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām	4.1.2.1.	Nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām kārtējā gada maksājumi
					4.1.2.2.	Nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām parādi par iepriekšējiem gadiem
			4.1.3.0.	Nekustamā īpašuma nodoklis par mājokļiem	4.1.3.1.	Nekustamā īpašuma nodokļa par mājokļiem kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumi
					4.1.3.2.	Nekustamā īpašuma nodokļa par mājokļiem parādi par iepriekšējiem gadiem

Avots: FM

Budžeta iestādē, iegrāmatojot ieņēmumus no nekustamā īpašuma kodu, piemēro gan grāmatvedības kontu, gan arī atbilstošu ekonomiskās klasifikācijas kodu.

Izdevumu un ieņēmumu klasifikācijas regulāri tiek pilnveidotas, papildinot tās ar jauniem kodiem, veicot kodu apvienošanas vai izslēdzot neaktuālos kodus. Pēdējā gada laikā veiktas minimālas izmaiņas. Turpretim 2020. un 2021.gadā abās klasifikācijās tika ievērojami pārskatītas, lai pilnveidotu tās atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizētu to detalizācijas pakāpi, novērstu interpretācijas iespējas un atvieglotu klasifikācijas piemērošanu.