Kas jāievēro, pārdodot saules paneļu saražoto elektrību?

2024-01-16

Laila Kelmere, , grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Uzņēmumam uzstādīti saules paneļi. To saražotā elektrība, kas netiek izmantota pašpatēriņam, tiek nodota tīklā.

Ņemot vērā, ka tā daļa elektroenerģijas, kas tiek nodota tīklā, uzņēmumu gadījumā tiek pārdota, jāvienojas ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās enerģijas pārdošanu. Tas būs atsevišķs līgums par to, ka elektroenerģijas tirgotājs iepirks uzņēmumā saražoto elektroenerģiju. Tā kā tas ir pārdošanas darījums, šajā gadījumā jāizraksta rēķins, kurā jānorāda normatīvajos aktos noteiktā informācija, lai būtu saprotama darījuma ekonomiskā būtība un tā novērtējums naudas izteiksmē. Rēķins nepieciešams elektrības pārdevējam un pircējam, jo tas nodrošina skaidrību par veikto darījumu, maksājuma termiņu un sniedz citu informāciju, kas nepieciešama abām pusēm.

Attiecībā uz summu par tīklā nodoto elektrību  – izmaksas ir jānošķir no ieņēmumiem. Pirmkārt, uz to norāda normatīvo aktu prasības. Otrkārt, tas nepieciešams, lai grāmatvedībā būtu kvalitatīvi uzskaites dati, kas nepieciešami uzņēmuma vadīšanai un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai. Tātad – izmaksās uzskaita to elektroenerģiju, kas ir patērēta uzņēmumā. Savukārt ieņēmumos uzskaita ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas. Izmaksu samazinājumam pēc būtības ir kompensējošs raksturs, kas šajā gadījumā nav piemērojams, jo aprakstītajā situācijā pēc ekonomiskās būtības notiek pārdošanas darījums.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 15.panta 1.daļas 15.punkta prasībām nodokļu maksātājam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, ir pienākums līdz 1.maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Obligāta prasība ir norādīt pamatdarbības veidu, bet papilddarbības veida reģistrācija ir atstāta paša nodokļu maksātāja ziņā.

Likuma par NN 1.panta 32.punkts nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pats nodokļu maksātājs, un tas ir darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Vērtējumu un izvēli par piemērotāko saimnieciskās darbības veidu nodokļu maksātājs veic patstāvīgi, un tā ir viņa brīva izvēle, taču paziņotajam pamatdarbības veidam jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo konkrētā nodokļu maksātāja piederība kādai konkrētai nozarei un darbības jomai.

Konkrētajā situācijā var izvērtēt apjomu, kādā notiek saražotās elektroenerģijas pārdošana tirgotājam. Ja apjoms uzņēmuma ieskatā ir ievērojams un/vai uzņēmums vēlas, lai trešās personas būtu informētas par papilddarbības veidu, tad to noteikti var reģistrēt. Ja šāda veida ieņēmumi veidojas regulāri, tad būtu lietderīgi par to informāciju atklāt gada pārskatā un vispārējā informācijā arī norādīt kā papilddarbību.