Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) eksperti izstrādājuši Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas likumprojektu un iecerējuši, ka šis likums varētu stāties spēkā no 2020.gada, iFinanses redakciju informēja LRGA. Tiesa, pirms tam vēl jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas likums ir sagatavots, lai precizētu to personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kuras ir tiesīgas sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus un kuras ir atbildīgas par grāmatvedības ārpakalpojumu kvalitatīvu sniegšanu. Likumprojekts būs saskaņots ar likumu “Par grāmatvedību” un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Likumprojektā paredzētas prasības un noteikti kritēriji licences iegūšanai, lai būtu tiesības sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus

Likumprojekta mērķis ir regulēt to personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas tirgu un aizsargātu sabiedrības kopējās intereses. Tas arī nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu nodokļu aprēķinu un nodokļu deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kļūdainie nodokļu aprēķini grāmatvežu nekompetences dēļ negatīvi ietekmē uzņēmuma tālāko darbību un valsts budžetu. Katrs strādājošs uzņēmums nodrošina iedzīvotājiem darba vietas un valsts budžetā ieņēmumus, tāpēc, lai uzņēmums varētu ilgstoši darboties, ir svarīgi, lai grāmatvedības pakalpojumus un nodokļu konsultācijas sniegtu profesionāli grāmatveži – ar atbilstošu izglītību, kompetenci un pieredzi.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas likumprojekta pieņemšanas rezultātā palielinātos ārvalstu investoru un citu personu uzticība Latvijas Republikas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju kompetencei un kvalitātei, kas tādējādi vairotu uzticību Latvijas uzņēmējdarbības videi. Tas varētu pozitīvi ietekmēt arī investīciju pieplūdi, uzņēmējdarbības attīstību valstī un attiecīgi palielinātu nodarbinātību un tautsaimniecības konkurētspēju, kā arī palielinātu budžeta ienākumus nākotnē.

Pieņemot Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas likumprojektu pašreizējā redakcijā, būtu nepieciešams veikt izmaiņas likumā “Par grāmatvedību”. Attiecīgi no likuma “Par grāmatvedību” vajadzēs izņemt vai grozīt normas, kas regulē grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu, jo tās ir iekļautas jaunajā likumprojektā. Pieņemot Grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas likumprojektu, būs nepieciešams izstrādāt MK noteikumus par atsevišķiem likumprojekta jautājumiem.

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu un uzraudzību veiks Finanšu ministrija un persona, kurai būs deleģēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, uzskaite, reģistra kārtošana un, un VID atbilstoši savai kompetencei.

Likumprojektā ir paredzēts, ka visos gadījumos, kad indivīdu neapmierina likumā paredzēto institūciju lēmumi, viņš var vērsties ar sūdzību tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.