Izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus, jebkuram nodokļu maksātājam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidu un darījumu partnerus. Taču jāņem vērā, ka komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, kas saistīti gan ar darījumu partneru iespējamu saistību neizpildi, gan iespējamām nodokļu sekām, iesaistoties krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veidā.

Tādējādi nodokļu maksātāja interesēs ir iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciālo darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzticamību un darījuma risku, un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā.

Turklāt arī normatīvie akti nosaka gadījumus, kad nodokļu maksātājam ir pienākums iegūt un pārbaudīt informāciju par darījuma partneri. 

Tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tikai nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu.[1]

Arī no Eiropas Savienības (ES) Tiesas judikatūras atziņām secināms, ka pasākumu, kuri konkrētā gadījumā var tikt saprātīgi prasīti no nodokļa maksātāja, kurš vēlas izmantot tiesības uz PVN atskaitīšanu, lai pārliecinātos, ka viņa darījumi neietilpst kāda augšupējās ķēdes tirgus dalībnieka izdarītā krāpšanā, noteikšana ir atkarīga galvenokārt no šī konkrētā gadījuma apstākļiem. 

Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esamību, informētam tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas apstākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību. Taču valsts tiesai, kurai tiek lūgts izlemt, vai kādā konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it īpaši pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā, valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu.[2]

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis iespējamos informācijas iegūšanas avotus, ko nodokļu maksātājs var izmantot, veicot riska novērtēšanu, un piedāvā iespējamos riska novērtēšanas piemērus. 

Izmantojamie informācijas avoti 

Lai novērtētu darījuma partnera uzticamību un noteiktu darījuma risku, nodokļu maksātājs var izmantot gan publiski pieejamos datus, gan iegūt nepieciešamo informāciju tieši no darījuma partnera (t.sk. izmantojot tā mājaslapā publicēto informāciju). Ja pieprasītā informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu, taču darījuma partneris atsakās to sniegt, ir ieteicams izvērtēt iespējamos atteikuma iemeslus un ietekmi uz darījuma norisi.

Lielākā daļa publiskās informācijas ir pieejama elektroniskā veidā valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī komersantu izveidotajos reģistros un datubāzēs. Jāatzīmē, ka datu iegūšana no komersantu uzturētajiem reģistriem un datubāzēm var būt maksas pakalpojums. Informāciju, kuras publiskumu nodrošina VID, var iegūt VID mājaslapā, zvanot uz informatīvo tālruni 1898 vai apmeklējot tuvāko klientu apkalpošanas centru.

Darījuma partnera un darījuma risku novērtēšanai VID iesaka iegūt informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem. 

Publiski ir pieejama šāda informācija:

  1. darījuma partnera – juridiskās personas – reģistrācijas dati, informācija par personām, kurām ir tiesības pārstāvēt darījuma partneri, un pārstāvības ierobežojumiem. Elektroniskā veidā informāciju var iegūt no Latvijas Republikas (LR) Uzņēmumu reģistra (UR) datubāzes atkalizmantotājiem – SIA LURSOFT IT, SIA Firmas.lv un SIA CREFO Rating;
  1. darījuma partnera – fiziskās personas – nodokļu maksātāja reģistrācijas dati. Elektroniskā veidā VID publiskojamo datu bāzēš Saimnieciskās darbības veicēji var pārbaudīt, vai persona ir reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai patentmaksas maksātāja, vai ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja;
  1. komercsabiedrības pamatdarbības veids, apgrozījums, pamatkapitāla izmaiņas, saistības, materiāli tehniskās bāzes apjoms un vidējais darbinieku skaits. Informācija pieejama publicētajos gada pārskatos, kas ir iegūstami no LR UR datubāzes atkalizmantotājiem SIA LURSOFT IT, SIA Firmas.lv un SIA CREFO Rating.
  1. darījuma partnera VID administrēto nodokļu (nodevu) parādi. Elektroniskā veidā informāciju var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Nodokļu parādnieki;
  1. maksātnespējas procesa pasludināšana un statuss. Elektroniskā veidā informāciju var iegūt UR reģistros Maksātnespējas reģistrs;
  1. darījuma partnerim VID reģistrētie kases aparāti vai kases sistēmas (ja norēķinus plānots veikt skaidrā naudā). Elektroniskā veidā informāciju var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Kases aparāti un kases sistēmas;
  1. darījuma partnerim izsniegtās licences vai atļaujas, ja darījums ir saistīts ar licencējamu komercdarbību. Attiecībā uz izsniegtajām licencēm akcīzes preču aprites jomā informāciju elektroniskā veidā var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Speciālas atļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm.

Informāciju par citu valsts un pašvaldību iestāžu izsniegtajām licencēm vai atļaujām meklējama šo iestāžu mājaslapās internetā, publicētajos reģistros (piemēram, būvkomersantu reģistrā – Būvkomersanti) vai sazinoties ar attiecīgās licences vai atļaujas izdevējiestādi. 

Tāpat, lai novērtētu potenciālā darījuma partnera maksājumu veikšanas disciplīnu, var izmantot privātpersonu izveidotās datubāzes par fizisko un juridisko personu parādvēsturi.

Tādā veidā, iegūstot publiski pieejamo informāciju, nodokļu maksātājs var pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts un ieguvis nepieciešamās atļaujas un licences (ja darbība ir licencējama), vai darījumu veic persona, kura ir tiesīga rīkoties darījuma partnera vārdā, vai darījuma partneris izpilda maksājumu saistības, tam ir nepieciešamie personāla un materiālie resursi[3], lai nodrošinātu piedāvātās preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu atbilstošā kvalitātē u.c. 

Savukārt informāciju par plānoto darījuma organizēšanu (piemēram, vai darījuma partneris pats nodrošina preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai arī ir tikai starpnieks un tālāk darījuma veikšanu uztic citām personām), kā arī pieredzi līdzīgu darījumu veikšanā, kas īpaši būtiski ir, ja tiek piegādāta tehnoloģiski sarežģīta prece vai sniegti pakalpojumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, var iegūt tieši no darījuma partnera. Lai pārbaudītu sniegto informāciju, ja nepieciešams, var lūgt atsauksmes.

Vienlaikus VID atgādina, ka saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta 1.daļas 13.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram VID apturējis saimniecisko darbību (informāciju, vai darījuma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbība, elektroniskā veidā var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Lēmumi par saimnieciskās darbības apturēšanu).

Savukārt, ja nodokļu maksātājs vēlas izmantot Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokli par nodokļu maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādēm valsts budžetā maksā pakalpojumu vai preču saņēmējs, nodokļu maksātājam ir pienākums pārbaudīt, vai:

  1. darījuma partneris ir reģistrēts PVN maksātājs (PVN likuma 84.panta 4.daļa un 92.panta 6.daļa). Elektroniskā veidā informāciju var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;
  1. darījuma partnerim – citas ES dalībvalsts nodokļu maksātājam – ir derīgs PVN reģistrācijas numurs (PVN likuma 43.panta 4.daļas 1.punkts). Elektroniskā veidā informāciju var iegūt VID publiskojamo datu bāzē Citu ES dalībvalstu ar PVN apliekamās personas).

Ja informācijas iegūšanas brīdī šķēršļu sadarbībai nav, taču iepriekš darījuma partnera saimnieciskā darbība tika apturēta vai tas bija izslēgts no PVN maksātāju reģistra, VID iesaka šo apstākli vērtēt kā potenciālu risku. 

Darījuma partnera uzticamības pārbaudes un riska novērtējums 

Vērtējot darījuma partnera uzticamību un darījuma risku, VID iesaka pārliecināties, vai persona, kas pārstāv darījuma partneri, ir tiesīga slēgt darījumu, cik konkrēts un likumīgs ir darījuma priekšmets, vai darījums ar šo priekšmetu nav aizliegts, ierobežots, vai notikusi vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām un darījuma formu, kā arī papildus pievērst uzmanību arī šādiem aspektiem, kas norāda uz iespējamo risku:

  • tiek piedāvāti liela apjoma darījumi par augstu vērtību, bet darījuma partnerim ir liels kredītsaistību apmērs vai arī darījuma partneris ir jaunreģistrēta komercsabiedrība ar minimālu vai nesamērīgi mazu pamatkapitālu;
  • darījuma partnerim ir liels apgrozījums, tiek piedāvāti liela apjoma darījumi par augstu vērtību, taču darījuma partnerim nav sava biroja vai tirdzniecības vietas un tikšanās notiek, piemēram, publiskās vietās;
  • individuāli tiek piedāvātas tirgū plaši pieejamas preces vai pakalpojumi, taču publiski šādi darījuma partnera piedāvājumi nav atrodami (piemēram, precei vai pakalpojumam nav reklāmas vai piedāvājumu internetā, darījuma partnerim nav tirdzniecības vietas);
  • darījuma partneris iesaka pircēju, kam tālāk pārdot preces tieši tādā pašā daudzumā un komplektācijā, kā piedāvājis darījuma partneris, darījumam ir iepriekš noteikta komerciāli un finansiāli nepamatota zema peļņas norma;
  • darījuma partneris, neprasot nekādu nodrošinājumu, piemēram, bankas garantijas, piedāvā veikt liela apjoma darījumus, kuros nodokļu maksātājam nav nekāda komercriska, piemēram, nav pienākuma maksāt par precēm, līdz klients nav samaksājis;
  • darījuma partneris piedāvā veikt liela apjoma/lielas vērtības darījumus, neslēdzot rakstveida sadarbības līgumu;
  • darījuma partnera rīcībā nav nepieciešamo resursu, lai nodrošinātu piedāvātos nosacījumus (piemēram, nav attiecīgas materiāli tehniskās bāzes, lai uzglabātu preci, nodrošinātu speciālu glabāšanas režīmu, nav darbinieku ar attiecīgu kvalifikāciju, lai sniegtu pakalpojumu);
  • darījuma partneris piedāvā preces – tehnoloģiski sarežģītas iekārtas – bez specifikācijas, tehniskās dokumentācijas, nenodrošina lietotāju apmācību, iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un remontu;
  • darījuma partnera piedāvātā preču un pakalpojumu cena ir zemāka par šo preču ražotāja vai oficiālā izplatītāja piedāvāto cenu vai ievērojami zemāka par tirgū piedāvāto cenu tādām pašām vai pēc ekonomiskās būtības un satura līdzīgām precēm vai pakalpojumiem;
  • piedāvātā norēķinu kārtība neatbilst nodokļu maksātāja parastajai komercpraksei saistībā ar preču/pakalpojumu finansēšanu un norēķiniem;
  • darījuma partneris pieprasa veikt maksājumus par piegādāto preci vai saņemto pakalpojumu trešajai personai vai maksājumus uz norēķinu kontu, kas atvērts zemu nodokļu vai beznodokļu valsts kredītiestādē;
  • darījuma partneris pieprasa norēķināties skaidrā naudā, it īpaši gadījumos, ja normatīvais regulējums paredz tikai bezskaidras naudas norēķinus (piemēram, akcīzes preces, būvniecības pakalpojumi);
  • darījuma partneris pieprasa norēķināties skaidrā naudā, norēķinu summu sadalot vairākos maksājumos, kas nepārsniedz EUR 1500, tādējādi izvairoties no savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākuma;
  • darījuma partneris piedāvā vērtīgu preču piegādi, taču nenodrošina to apdrošināšanu vai īpašu transportēšanas kārtību. 

Ja nodokļu maksātāja iegūtā informācija liek šaubīties par darījuma partnera uzticamību un norāda uz darījuma riskiem, VID iesaka rūpīgi apsvērt sadarbību ar šo darījuma partneri, ņemot vērā iespējamo darījuma partnera saistību neizpildi, kā arī apstākli, ka nodokļu maksātājs var tikt iesaistīts PVN izkrāpšanā.


[3]Ja informācijas iegūšanai par materiālajiem resursiem tiek izmantota darījuma partnera bilance, jāņem vērā, ka tā atspoguļo stāvokli uz konkrētu datumu.