Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto metodisko materiālu Par Saeimā 2012.gada 29.novembrī pieņemto likumu „Pievienotās vērtības nodokļa likums”.

2012.gada 29.decembrī Saeima pieņēma likumu Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – likums), kurš publicēts 2012.gada 14. decembra laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr.197 (4800) un stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. Likumā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas likuma Par pievienotās vērtības nodokli normas, precizēta lietotā terminoloģija, sakārtota likuma struktūra kā arī iekļautas vairākas jaunas normas.

Būtiskākās likumā iekļautās jaunās normas attiecas uz:

  1. preču piegādei par atlīdzību un pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmiem darījumiem;
  2. darījuma vietas noteikšanu;
  3. darījuma brīža noteikšanu;
  4. nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu pakalpojumiem;
  5. nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā;
  6. reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra;
  7. priekšnodokļa atskaitīšanu no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un priekšnodokļa korekciju;
  8. nodokļa taksācijas perioda noteikšanu un nodokļa deklarāciju;
  9. termiņu nodokļa iemaksai valsts budžetā un nodokļa norādīšanas brīdi PVN deklarācijā;
  10. nodokļa rēķina saturu, nodokļa rēķina (arī elektroniskā formā) piesūtīšanas, izrakstīšanas un glabāšanas nosacījumiem;
  11. īpašo nodokļa piemērošanas kārtību lietota nekustamā īpašuma piegādei un citām normām.

Preču piegādei par atlīdzību un pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmie darījumi

Likumā vairs netiek lietots termins pašpatēriņš. Minētais termins ir aizstāts ar preču piegādei par atlīdzību (arī pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību) pielīdzināmiem darījumiem.

Preču piegāde par atlīdzību ir reģistrēta nodokļa maksātāja saimnieciskajā darbībā izmantojamo aktīvu daļu nodošana bez atlīdzības savām (vai sava personāla) privātajām vajadzībām vai šo aktīvu daļu izmantošana citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts.

Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību ir reģistrēta nodokļa maksātāja:

  1. saimnieciskās darbības aktīvu daļu lietošana savām (vai sava personāla) privātajām vajadzībām vai to izmantošana citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja priekšnodoklis par šo aktīvu daļu bijis pilnīgi vai daļēji atskaitīts;
  2. pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības savām (vai sava personāla) privātajām vajadzībām vai citiem mērķiem, nevis savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, tad uzskatāms, ka nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus, t.i., tas veicis pakalpojuma sniegšanai par atlīdzību pielīdzināmus darījumus.

Par preču piegādi par atlīdzību neuzskata saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu paraugu vai mazas vērtības dāvanas veidā.

Mazas vērtības dāvana ir prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez PVN vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 10 latu.

Darījuma vietas noteikšana

Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vieta

Preču iegāde Eiropas Savienības (ES) teritorijā ir tiesību iegūšana rīkoties ar lietu kā īpašniekam, ja šo lietu nosūtīšanu vai transportēšanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā.

Ja veikta preču iegāde ES teritorijā, preču iegādes vieta ir tā dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam.

Preču iegādes ES teritorijā vieta ir iekšzeme, ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāja reģistrācijas numuru (ja vien reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis šo iegādi, nepierāda, ka nodoklis ir piemērots tajā dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana).

Preču iegādes ES teritorijā vieta ir tajā dalībvalstī, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja:

  1. reģistrēts nodokļa maksātājs ir veicis preču iegādi ES teritorijā no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja nolūkā piegādāt šīs preces galasaņēmējam tās dalībvalsts teritorijā, kas ir uzskatāma par vietu, kur veikta šo preču iegāde ES teritorijā;
  2. preču galasaņēmējs ir 1.punktā minētās dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs un tas ir atbildīgs par nodokļa samaksu savas valsts budžetā kā šo preču saņēmējs;
  3. reģistrēts nodokļa maksātājs 1.punktā minēto preču piegādi ir norādījis ar īpašu atzīmi pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem ES teritorijā.

Transportlīdzekļu nomas pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), tad transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

Ja pakalpojums sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, un transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana pārsniedz 30 dienas (kuģiem – 90 dienas), tad transportlīdzekļa nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta, deklarētā dzīvesvieta, bet ja tādas nav – pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā uz laiku, kas pārsniedz 90 dienas, personai, kura nav nodokļa maksātājs, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šo kuģi pakalpojuma sniedzējs faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā, ja pakalpojuma sniedzējs šo pakalpojumu sniedz no savas saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes vietas.

Darījuma brīža noteikšana

Preču piegādes ES teritorijā un preču iegādes ES teritorijā brīdis ir preču piegādes vai preču iegādes veikšana.

Avansa saņemšanu vai tā samaksu minētajos darījumos vairs neuzskata par nodokļa iekasēšanas brīdi. Nodokļa rēķins par saņemtajiem avansa maksājumiem par preču piegādēm ES teritorijā nav jāizsniedz.

Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, kad pakalpojums sniegts pakalpojuma saņēmējam.

Ja pakalpojumus, par kuriem saskaņā ar likuma 88. un 89.pantu nodokli maksā pakalpojumu saņēmējs, sniedz pastāvīgi ilgstošā laika periodā (kas pārsniedz vienu gadu) un par šo pakalpojumu sniegšanu šajā laika posmā netiek izrakstīti nodokļa rēķini vai veikti maksājumi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra gada beigās līdz laikam, kad pakalpojuma sniegšana ir pilnībā pabeigta.

Būvniecības pakalpojums ir sniegts tad, kad parakstīts būvobjekta pieņemšanas akts par katru no būvdarbu izpildes posmiem, bet ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos.

Nomaksas pirkuma darījums par nekustamā īpašuma piegādi uzskatāms par nomas pakalpojumu, sākot ar pirmo nomaksas pirkuma maksājumu, ja netiek izpildīti nomaksas pirkuma līguma nosacījumi un tādēļ nomaksas pirkuma objekts paliek piegādātāja īpašumā.

Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana pakalpojumiem

Sniegtajiem pakalpojumiem nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja šie pakalpojumi:

  1. tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī;
  2. tieši saistīti ar preču importu, ja šādu pakalpojumu vērtība ir ieskaitāma ar nodokli apliekamajā preču importa vērtībā;
  3. tieši saistīti ar tranzīta pārvadājumiem;
  4. sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kas ievestas ES teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam.

Nodokļa maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā

Pirms nodokļa maksātājs sāk veikt ar nodokli apliekamos darījumus vai iekšzemē saņemt tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta pirmo daļu, tas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.

Nodokļa maksātājam ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laika periodu, kuru tas norāda reģistrācijas iesniegumā.

Valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un kura ir noslēgusi līgumu par būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Minētajām personām piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, kas ir izmantojams tikai būvniecības pakalpojumu saņemšanai.

Reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra

Ja valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība ir reģistrēts nodokļa maksātājs, bet turpmāk būvniecības pakalpojumus tā plāno tikai saņemt un neveikt ar nodokli apliekamus darījumus, tai ir tiesības paziņot Valsts ieņēmumu dienestam, ka ar nākamo taksācijas periodu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā izmantos vienīgi būvniecības pakalpojumu saņemšanai.

Valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, ja tā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pamatotu iesniegumu ar paziņojumu, ka neplāno turpmāk saņemt būvniecības pakalpojumus un veikt ar nodokli apliekamus darījumus, kuru dēļ tai būtu jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā.

Ja valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā vienīgi būvniecības pakalpojumu saņemšanai un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pamatotu iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra vai lēmumu par atteikumu izslēgt no minētā reģistra.

Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu), kuram saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām ir apturēta saimnieciskā darbība, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra ar lēmuma par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas dienu.

Reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laika periodu, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra ar nākamo dienu pēc reģistrācijas iesniegumā norādītā laika perioda beigām.

Priekšnodokļa atskaitīšana no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas un priekšnodokļa korekcija

Priekšnodokļa atskaitīšana

Likums nosaka, ka priekšnodoklis ir arī aprēķinātā vai samaksātā nodokļa summa par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas izsniegtas kā mazas vērtības dāvanas vai preču paraugi, ja šīs preces un pakalpojumi izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

Likumā ir atrunāta priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība, kad reģistrēts nodokļa maksātājs saņem no cita reģistrēta nodokļa maksātāja nodokļa rēķinu ar atzīmi naudas līdzekļu uzskaite. Šādā gadījumā priekšnodokli par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem var atskaitīt ne agrāk kā tajā taksācijas periodā, kurā šis reģistrētais nodokļa maksātājs ir samaksājis saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto nodokļa summu.

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10.panta 7.3 un 7.4 daļu neatskaitīja priekšnodokli par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu (kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas) un priekšnodokli par ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītajām izmaksām, līdz 2013.gada 30.jūnijam ir tiesības atskaitīt šo priekšnodokli, uzrādot to kārtējā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.

Priekšnodokļa korekcija darījumos ar nekustamo īpašumu

Ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu), kurš nav nelietots nekustamais īpašums, 10 gadu laikā no tā taksācijas gada, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, pārdod, reģistrēts nodokļa maksātājs:

  1. paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) izslēgšanu no reģistra. Paziņošana notiek, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums pārdots;
  2.  atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu gadu skaitu, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;
  3. atmaksā valsts budžetā atskaitītā priekšnodokļa summu par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) pārdošanas gadu. Šo summu aprēķina, reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar pilnu mēnešu skaitu, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām;
  4. veic priekšnodokļa korekciju par pārdošanas gadu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums tiek pārdots;
  5. iekļauj atmaksājamo priekšnodokļa summu nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas;
  6. ja pārdota nekustamā īpašuma daļa, turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu.

Piemērojot īpašo nodokļa piemērošanas kārtību lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, reģistrēts nodokļu maksātājs:

  1. paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par nekustamā īpašuma (vai tā daļas) izslēgšanu no reģistra, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā nekustamais īpašums pārdots;
  2. veic priekšnodokļa korekciju par laika periodu līdz mēnesim, kurā nekustamais īpašums tiek pārdots;
  3. ja pārdota nekustamā īpašuma daļa, turpina veikt priekšnodokļa korekciju par atlikušo nekustamā īpašuma daļu atbilstoši likuma 102.panta nosacījumiem;
  4. ja Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu nekustamo īpašumu, par kuru sākotnēji pilnībā vai daļēji nav atskaitīts priekšnodoklis, pārdod turpmāko deviņu gadu laikā pēc taksācijas gada, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un pārdošanas brīdī nekustamā īpašuma piegādei ir piemērots nodoklis, reģistrēts nodokļa maksātājs atskaita atlikušo neatskaitītā priekšnodokļa summu no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem.

Priekšnodokļa korekcija citos gadījumos

Ja preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, ir jāveic priekšnodokļa korekcija un valsts budžetā jāiemaksā nodoklis, kas iepriekš atskaitīts kā priekšnodoklis.

Likums atļauj neveikt atskaitītā priekšnodokļa korekciju, ja preces ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā un īpašuma iznīcināšanas vai zādzības fakts ir dokumentāri pierādīts.

Ja ir izpildīti likuma 105.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūras pabeigšanu, vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziska persona, - kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu.

Nodokļa taksācijas periods un nodokļa deklarācija

Valsts un pašvaldības iestādei vai pašvaldībai, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs vienīgi būvniecības pakalpojumu saņemšanai, taksācijas periods ir puse no kalendāra gada.

Likums vairs neparedz, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc apliekamās personas iesnieguma varētu noteikt citu taksācijas periodu sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti.

Nodokļa deklarācija ir papildināta ar jaunu pielikumu Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu.

Termiņš nodokļa iemaksai valsts budžetā un nodokļa norādīšanas brīdis PVN deklarācijā

Ja nereģistrēta nodokļa maksātāja veikto ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 35 000 latu, tad līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā šī nereģistrētā nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā vērtība ir summa, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķinātā PVN summa ir iekļaujama darījuma vērtībā un iemaksājama valsts budžetā 20 dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.

Nodokli par preču piegādi ES teritorijā norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde un izrakstīts nodokļa rēķins.

Ja nodokļa rēķins, kuru bija jāizsniedz ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā no darījuma brīža vai avansa maksājuma saņemšanas brīža (izņemot avansa maksājumu par preču piegādi ES teritorijā), nav izsniegts vai ir izsniegts ar nokavēšanos, nodokli par iekšzemē veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un iestājies nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņš.

Pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums ir sniegts tā saņēmējam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

Nodokļa rēķins

Nodokļa rēķins un tā saturs

Likumā precizēts PVN rēķina saturs, nosakot, ka par atsevišķiem darījumiem PVN rēķinā ir jāiekļauj attiecīgas norādes.

Ja nodokļa rēķinu preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta pats sev, tad nodokļa rēķinā jāiekļauj norāde pašaprēķins.

Ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, – norāde nodokļa apgrieztā maksāšana.

Piemērojot likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iekļauj norādi naudas līdzekļu uzskaite.

Piemērojot īpašo nodokļa piemērošanas režīmu tūrisma operatoru sniegtajiem pakalpojumiem, nodokļa rēķinā iekļauj norādi peļņas daļas režīms ceļojumu aģentūrām.

Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām attiecīgi piemēro norādes peļņas daļas režīms lietotām precēm, peļņas daļas režīms mākslas darbiem vai peļņas daļas režīms kolekciju priekšmetiem un senlietām.

Veidu, kādā tiek nodrošināts nodokļa rēķina izcelsmes autentiskums (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājums), nemainīgs saturs un salasāmība, nosaka pats nodokļa maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību, saistot savā starpā nodokļa rēķinu un veikto darījumu.

Vienkāršoto nodokļa rēķinu reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības izrakstīt gan par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, gan par dokumentu, kas groza sākotnējo nodokļa rēķinu.

Ja vienkāršoto nodokļa rēķinu izraksta par dokumentu, kas groza sākotnējo nodokļa rēķinu, papildus vienkāršotajā nodokļa rēķinā norāda sākotnējā nodokļa rēķina izrakstīšanas datumu un identifikācijas numuru, kā arī konkrētos datus, kas tiek grozīti.

Pienākums izsniegt nodokļa rēķinu

Reģistrētam nodokļa maksātājam ir jāizraksta PVN rēķins vai jānodrošina, ka trešā persona viņa vārdā vai preču vai pakalpojumu saņēmējs izraksta nodokļa rēķinu par:

  • jebkurām veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem;
  • avansa maksājumu, ko tas saņēmis pirms veiktās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas (izņemot saņemto avansa maksājumu par preču piegādi ES teritorijā).

Likumā noteikts, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs var izrakstīt pats sev PVN rēķinu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja vārdā un interesēs par preču piegādēm vai pakalpojumiem, ko viņam sniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs. Šādu PVN rēķina izsniegšanas kārtību var piemērot gadījumā, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs katram rēķinam piemēro savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūru.

Jāņem vērā, ka, izrakstot PVN rēķinu pašam sev,preču vai pakalpojumu saņēmējs to izraksta saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā ir preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta.

Reģistrētam nodokļa maksātājam nav jāizraksta PVN rēķins citu dalībvalstu un trešo valstu nodokļu maksātājiem par šādiem darījumiem:

  • ar nodokli neapliekamiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumiem;
  • ar nodokli neapliekamiem finanšu pakalpojumiem;
  • ar nodokli neapliekamo ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu, slēgto un atklāto pensiju fondu, riska kapitāla fondu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību un citu ieguldījumu portfeļu, kuri ir kolektīvi ieguldījumi vai arī izveidoti uz šādu fondu noteikto prasību pamata (ieskaitot tehniskās rezerves un garantiju fondus) pārvaldi, ja tā ir saistīta ar tiesiskām vai faktiskām lēmumu pieņemšanas pilnvarām;
  • iekšzemē veiktām citām ar nodokli neapliekamām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

Nodokļa rēķina izrakstīšanas termiņi

Vispārīgajā gadījumā reģistrētam nodokļa maksātājam PVN rēķins par veikto darījumu jāizraksta ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā no darījuma brīža vai avansa maksājuma saņemšanas brīža (izņemot avansa maksājumus par preču piegādēm ES teritorijā).

Savukārt par preču piegādi ES teritorijā vai par tāda pakalpojuma sniegšanu, kura sniegšanas vietu nosaka atbilstoši likuma 19.panta pirmajai daļai un kur par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, kā arī par avansa maksājumiem, kas saņemti par šo pakalpojumu sniegšanu, PVN rēķins  jāizraksta ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas seko pēc mēneša, kurā noticis darījums.

Reģistrēts nodokļa maksātājs PVN rēķinu par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienu laikā pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā.

Nereģistrēts nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātājs, PVN rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi jebkurai citas dalībvalsts personai izraksta ne vēlāk kā tā mēneša piecpadsmitajā dienā, kas seko pēc mēneša, kurā notika darījums.

Nodokļa rēķina nosūtīšana elektroniski

Reģistrētam nodokļa maksātājam PVN rēķinu elektroniskā formā ir tiesības izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu PVN rēķina formu.

Elektroniska PVN rēķina elektroniskās formas autentiskumu (PVN rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja PVN rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja PVN rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs.

Nodokļa rēķinu glabāšana

Nodokļa maksātājam ir pienākums visus izrakstītos un saņemtos PVN rēķinus glabāt iekšzemē, izņemot gadījumus, kad PVN rēķinu glabāšana notiek elektroniski un ir nodrošināta pilnīga tiešsaistes piekļuve attiecīgajiem datiem.

PVN rēķinu glabāšanas laiks ir pieci gadi no rēķina izrakstīšanas dienas.

Ja nodokļa maksātājam ir pienākums veikt priekšnodokļa korekciju darījumos ar nekustamo īpašumu, PVN rēķins ir jāglabā līdz priekšnodokļa korekcijas laika beigām, ja tas pārsniedz noteikto piecu gadu glabāšanas laiku.

Ja nodokļa maksātājs PVN rēķinus glabā elektroniskā formā, garantējot valsts kompetentajām iestādēm tiešsaistes piekļuvi tiem, tad gadījumos, kad nodoklis ir maksājams citā dalībvalstī, nodokļa maksātājam ir pienākums nodrošināt arī šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiesības piekļūt šādiem PVN rēķiniem, lejupielādēt un izmantot tos kontroles nolūkā.

Īpašā nodokļa piemērošanas kārtība lietota nekustamā īpašuma piegādei

Īpašu nodokļa piemērošanas kārtību no 2013.gada 1.janvāra ir tiesības piemērot lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos.

Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos reģistrēts nodokļa maksātājs var piemērot PVN, ja šis nekustamais īpašums tiek piegādāts reģistrētam nodokļa maksātājam.

Pārdodot lietotu nekustamo īpašumu, ar nodokli ir apliekama šā nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība.

Reģistrēts nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas attiecīgajā taksācijas periodā informē Valsts ieņēmumu dienestu par lietota nekustamā īpašuma piegādi, iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu C sadaļu.

Citas normas

Likumā ir noteikts, ka ar PVN apliekamā vērtība ir atlīdzība par piegādātājām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt termins tirgus vērtība tiek lietots tikai apliekamās vērtības noteikšanai darījumos ar saistītajām personām likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē.

Likums nosaka, ka tirgus vērtība ir atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms par saistītu personu likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē.

Ja salīdzināmu preču vai pakalpojumu cenu nav iespējams konstatēt, tirgus vērtība ir:

  • precēm – summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai, ja pirkuma cenas nav, pašizmaksa, ko nosaka piegādes laikā,
  • pakalpojumiem – summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko radījusi pakalpojuma sniegšana.

Likums nosaka, ka ar PVN neapliek preču sūtījumus, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos, kā arī preču importu komerciālā nolūkā, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

No 2013.gada 1.janvāra īpašais nodokļa piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem ir piemērojams arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertai visu veidu projektēšanai un apzaļumošanai.

Darījumos ar nekustamo īpašumu, kurš iegādāts līdz 2011.gada 27.jūlijam un uz kuru attiecas grozījumi likuma Par pievienotās vērtības nodokli 1.panta 16.punktā, 2.panta 17.1daļā un 6.panta pirmās daļas 23.punktā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības līdz 2015.gada 31.decembrim nodokli piemērot tādā kārtībā, kā tas ir noteikts līdz 2012.gada 31.decembrim.