Fizisko personu datu apstrāde darba tiesisko attiecību ietvaros
2016-07-21
Jekaterina Anohina, ZAB "Tark Grunte Sutkiene", sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste
Jau no darbā pieņemšanas līdz pat darba attiecību izbeigšanas brīdim un ilgāk ikviena darba devēja rīcībā ir fizisko personu dati, kas tiek dažādi apstrādāti. Tiesa, darba devēja "rokas nav brīvas" – ir virkne likumdošanā noteiktu ierobežojumu personas datu apstrādē.
Darbinieku datus darba devēji vāc gan tieši no darbinieka, gan netieši, piemēram, veicot videonovērošanu darba telpās, monitorējot datus ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas palīdzību u.tml. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu darba devēja vadībā un pakļauties noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem. Tomēr, neskatoties uz šādām plašām tiesībām regulēt darba izpildes procesu un noteikt tā kārtību, darba devējs nedrīkst apstrādāt darbinieku personas datus un rīkoties ar tiem tikai pēc saviem ieskatiem.
Kādos gadījumos, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem, par vienu darbinieku jānorāda vairāki kodi? Kādas ir to kombinācijas? Piemēram, ja ir uzņēmuma līgums, tad jāiesniedz kods “11” un papildus arī “81”, ja atbrīvo – “21”-“25” un papildus “82”. No Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” nav saprotams, ka jāuzrāda divi kodi, lai reģistrētu darbinieku vai pieteiktu darba attiecību beigšanu. Lūgums paskaidrot arī kodu “53”, “54”, “55” un “56” lietošanu!
Lietvedība
06:00, 30. Nov. 2023
Man ir jautājums par darbnespējas lapu reģistrēšanu. Šobrīd darbnespējas lapas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) automātiski importējam grāmatvedības sistēmā ar numuriem, kas piešķirti VID EDS, un izdrukājam tās no VID EDS. Vai šīs darbnespējas lapas vēl ir jāreģistrē atsevišķā žurnālā, vai pietiek ar to, ka izdrukājam tās? Vai elektroniskās darbnespējas lapas arī ir jāuzglabā piecus gadus?
Lietvedība
07:00, 10. Mar. 2021
Zinātniskā institūcijā darbinieks strādā par ekonomistu. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu viņu uz sešiem gadiem ievēl par pētnieku / vadošo pētnieku / zinātnisko asistentu. Darbiniekam darba līgumā iekļauti divi amati, tostarp viens amats uz nenoteiktu laiku ir pamatdarbs, bet otrs – vēlēts amats uz noteiktu laiku – ir papildu darbs. Vai šādā gadījumā jāraksta divi amata apraksti? Vai arī ir iespējams tos apvienot vienā amata aprakstā?
Lietvedība
09:01, 5. Jūn. 2019
Kopš ieviesta e-veselība un slimības lapas pieejamas elektroniski, mūsu uzņēmumam un arī citiem radušās problēmas ar slimības lapu saņemšanu elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Ir vismaz 5–6 reizes gadā, kad darbinieks saslimst un viņa ārsts it kā atver un pat slēdz slimības lapu A, bet tā nav redzama VID EDS. Savukārt darbinieks, ieejot savā e-veselības profilā, redz atvērtas gan A, gan B slimības lapas. Sakiet, lūdzu, kad šis jautājums varētu tikt sakārtots un kādēļ ir šāda nesakritība? Tas kavē uzņēmuma algu aprēķinus, bet darbiniekam – slimības naudas saņemšanu.
Lietvedība
07:00, 28. Mai. 2019
Darbiniekam, kas ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, 26.maijā tiek piešķirts pensionāra statuss. Kādu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi piemērot laika periodā no 26.maija līdz 31.maijam – 21,31% vai 24,09%? Vai arī drīkst par visu maiju piemērot 24,09%?
Lietvedība
07:00, 22. Mai. 2019
Laikā, kad ne vien privātajās organizācijās brīvprātīgi, bet arī valsts institūcijās obligāti aizvien vairāk tiek izmantota informācijas sniegšana, vākšana un apkopošana elektroniskā formā, ir savādi saņemt “pagājušā gadsimta” domu gājienam raksturīgu reglamentējumu dokumentu glabāšanai, taču diemžēl tas ir obligāts visām organizācijām un tātad – jāievēro.
Lietvedība
07:00, 8. Mar. 2019
2018.gada 9.novembrī ar jaunu darbinieku noslēgts darba līgums, kurā ir noteikts, ka darbinieks uzsāk darbu ar šā gada 12.novembri. Noteiktajā datumā darbinieks darbā neierodas. Darbinieks tika sazvanīts, un viņš informēja, ka ir pieņēmis citu darba piedāvājumu un nenāks strādāt mūsu uzņēmumā. Grāmatvede viņu atbrīvo ar 2018.gada 10.novembri kā personu, kura nav uzsākusi darbu. Kādi dokumenti ir jāsagatavo lietvedībai?
Lietvedība
07:00, 21. Nov. 2018
Daudzos uzņēmumos jau veiksmīgi ieviesta pašapkalpošanās elektroniskā formā, vairāku gadu laikā izstrādāti iekšējie noteikumi, tomēr ir lietas, par ko joprojām daudzi nav aizdomājušies. Piemēram, iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu vai citiem personāla jautājumiem var rakstīt arī e-pastā. Kā notiek informācijas aprite šādā gadījumā?
Lietvedība
07:00, 15. Aug. 2018
Vai darba devējam ir tiesības vai pienākumi pieprasīt paskaidrojumus? Kad un kā paskaidrojumi pieprasāmi? Vai darbiniekam ir pienākums paskaidrojumus sniegt?
Lietvedība
08:00, 11. Okt. 2017
Vai SIA atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva Personāla tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstam ir jāglabā pastāvīgi rīkojumi par ārvalstu komandējumiem, ja tie netiek izdalīti atsevišķi no rīkojumiem par komandējumiem Latvijas teritorijā, kuriem glabāšanas termiņš ir noteikts 5 gadi? Kāds ir juridiskais pamatojums šāda glabāšanas termiņa noteikšanai rīkojumiem par ārvalstu komandējumiem?
Lietvedība
11:23, 4. Okt. 2017
Kā pareizi noformēt darbinieka uzvārda maiņu? Vai ir jāsagatavo rīkojums? Ja jā, kāds ir rīkojuma teksts? Vai arī šādā gadījumā jāveic izmaiņas līgumā, norādot jauno uzvārdu?
Lietvedība
15:07, 18. Sep. 2017
01.06.2017. stājās spēkā jaunais Profesiju klasifikators. Kas mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, kā tajā orientēties, un vai turpmāk būs vienkāršāk atrast darbinieka amatam atbilstošo profesijas kodu?
Lietvedība
08:00, 9. Aug. 2017
Saistībā ar jaunā Profesiju klasifikatora ieviešanu visiem darba devējiem ir pienākums pārbaudīt, vai viņu darbinieku kodi ir mainījušies. Vai tad, ja darbiniekiem ir mainījušies kodi, ir jāsagatavo grozījumi darba līgumos?
Lietvedība
15:17, 14. Jūl. 2017
Šobrīd personāla dokumentu sastāvs Latvijā netiek stingri reglamentēts, tāpēc daudz kas ir pašu uzņēmēju rokās. Lielā mērā pašiem iespējams noteikt, kādi dokumenti par darbiniekiem ir vai nav jāsagatavo un cik ilgu laiku tie jāglabā. Tiesa, visticamāk, tuvākajā nākotnē tam visam tiks uzlikti "groži".
Lietvedība
08:00, 1. Feb. 2017
Darba likumā (DL) noteikts, ka darba līgumā jānorāda dienas vai nedēļas darba laiks. Tomēr mūsu uzņēmumā situācija ir tāda, ka darbiniekam darba laiks ir noteikts 2 stundas mēnesī. Kā šādā gadījumā jāslēdz darba līgums, lai tas būtu saskaņā ar DL?
Lietvedība
09:00, 19. Okt. 2016
