Saskaņā ar līdz 01.01.2018. spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas principu izdevumus par kafiju un tēju darbiniekiem visbiežāk uzskatīja par izdevumiem, kas nav saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību. Pašlaik, lai gan UIN ierastais pamatprincips ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu klasifikācijai ir nemainīgs, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļautās normas ļauj plašāk vērtēt personāla izdevumus kā ar saimniecisko darbību saistītus. Tējas, kafijas, atspirdzinošo bezalkoholisko dzērienu, dažādu piedevu, tostarp cukura, kafijas piena un pat sezonas augļu nodrošināšana darbiniekiem uzskatāma par pašsaprotamu pozīciju personāla politikā, pretendējot uz motivējošu darba vidi. Līdz ar to šādus izdevumus, ja tie nav personificēti, varētu klasificēt kā izdevumus darbinieku kolektīva motivēšanai?