Darba devējs koplīgumā vienojas par degvielas izdevumu apmaksu darbinieka braucienam ar privāto automašīnu no vienas mazpilsētas uz otru, katru darba dienu 80 kilometrus. Sabiedriskais transports, protams, kursē, bet ne tik bieži un ne tajos laikos, kas sakrīt ar darba laika sākumu un beigām. Kas tad īsti ir izmaksas par degvielu, ja tās kompensē vai apmaksā darba devējs: saimnieciskās darbības izdevumi, personāla ilgtspējas izdevumi vai personīgais labums darbiniekam, kas jāapliek ar darbaspēka nodokļiem? Pagājušā gada 20.novembrī sertificētais nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš sniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka šādus izdevumus pie noteiktiem kritērijiem ir iespēja klasificēt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, tomēr lasītāju komentāros tika pausts, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai (FM) šajā jautājumā ir cits viedoklis, norādot, ka:

“(..) tie nav uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, jo nav vērsti uz visu darbinieku motivēšanu un saliedēšanu. Savukārt, ja degvielas izdevumi tiek kompensēti, tad jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tie ir personificējami. (..)”

Tādēļ vaicājām skaidrojumu arī FM un VID pārstāvjiem – atbilde ir papildināta ar tiem.