Diskriminācijas kritēriju sadrumstalotība un diskriminācijas veidu vienotas pieejas trūkums Latvijas tiesību aktos var radīt problēmas to piemērošanā – šādas galvenās nepilnības atklāj Tiesībsarga biroja pētījums “Diskriminācijas situācija Latvijā”. Vēl viena tendence – cilvēki diskrimināciju reizēm jauc ar to, kas tā nemaz nav, piemēram, subjektīvu netaisnību.

Kritēriju dažādība likumos

Pētījumā kopumā konstatēti 34 dažādu jomu likumi, kuros nostiprināts diskriminācijas aizliegums, turklāt redzams, ka atšķirīgos likumos iekļauti dažādi diskriminācijas kritēriji. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos atrunāti 28 diskriminācijas kritēriji. Visbiežāk pieminētie diskriminācijas kritēriji ir dzimums (atrunāts 27 likumos); rase un ādas krāsa, reliģiskā pārliecība (26 likumos) un politiskā pārliecība (21 likumā). Savukārt likumi ar lielāko ietverto diskriminācijas kritēriju klāstu ir Advokatūras likums (16 diskriminācijas kritēriji), Darba likums (DL) un likums “Par policiju” (15 kritēriji), Valsts drošības iestāžu likums un Bērnu tiesību aizsardzības likums (14 kritēriji). Secināts, ka diskriminācijas veidu atspoguļojums dažādos likumos ir formulēts atšķirīgi.

Uzskatāms piemērs nodarbinātības jomā – DL paredz aizsardzību diskriminācijas aizlieguma pārkāpumā invaliditātes dēļ. Tikmēr Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums neiekļauj invaliditāti kā vienu no diskriminācijas aizlieguma kritērijiem.

Diskrimināciju mēdz jaukt ar to, kas tā nav

Pētījumā secināts, ka publiskajā telpā diskriminācijas jēdziens bieži tiek jaukts ar citiem negatīviem sociāliem vai psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, piemēram, subjektīvu netaisnības izjūtu. Tādējādi nepieciešama sabiedrības un mediju izglītošana par to, kas ir diskriminācija, un uzmanība jāpievērš precīzai terminoloģijai medijos.

Pētījumā iesaistīto ekspertu vērtējumā svarīgāk par jaunu diskriminācijas kritēriju ieviešanu normatīvajā regulējumā ir precizēt netiešās diskriminācijas jēdzienu, nodrošināt vienotu normu piemērošanu un stiprināt Tiesībsarga biroja kapacitāti un koordinējošo lomu. Eksperti norāda, ka jāaktualizē vecuma diskriminācijas problemātika dažādās jomās, īpaši senioru diskriminācija nodarbinātībā; cilvēku ar dažāda veida invaliditāti fiziskā un digitālā piekļūstamība, kā arī diskriminācija veselības aprūpē pēc cilvēku sociālās izcelsmes un stāvokļa.

Pētījumu “Diskriminācijas situācija Latvijā” Tiesībsarga biroja uzdevumā izstrādāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AC Konsultācijas”.