Darba devēji meklē dažādas iespējas, lai noturētu labi strādājošus darbiniekus, tomēr, ja tas neizdodas, ļoti svarīgs ir jautājums par uzņēmuma interešu aizsardzību pēc darba attiecību izbeigšanās. Kā ierobežot darbinieka iespējas strādāt pie konkurenta? Vai uzņēmumi var vienoties par darbinieku nepārvilināšanu? Skaidrojam, kā darba devēji var tiesiski veicināt darbinieku palikšanu un kādas vienošanās ir iespējams noslēgt, lai bijušie darbinieki nekaitētu uzņēmuma komercinteresēm.

Darbinieka brīva izvēle

Darbinieks var brīvi izvēlēties, pie kura darba devēja, kādā amatā, par kādu darba samaksu un arī – cik ilgi – strādāt. Satversmes 106.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Protams, darbinieka izvēle vienmēr ir saskaņojama ar darba devēja piedāvātajām iespējām. Darbinieks var būt nodarbināts savā “sapņu darbā” par salīdzinoši nelielu darba samaksu, bet var strādāt arī darbu, kas nebūt nav pats mīļākais, toties tiek atalgots krietni labāk.

No otras puses, ir saprotama arī darba devēja vēlme pēc iespējas ilgāk turpināt darba attiecības ar labi vai pat izcili strādājošu darbinieku, bet, ja tas nav iespējams, nodrošināt, ka šis darbinieks tuvākajā laikā pēc darba attiecību izbeigšanas nerada kaitējumu darba devēja interesēm.

Likums šai abu pušu vēlmei un vajadzībām uzliek zināmus rāmjus.