Vairākās jomās strādājošajiem ir jānodrošina pilnvērtīga atpūta darba vietā vai ārpus tās. Dažās nozarēs darbinieku gulēšanas iespējas ir stingri reglamentētas, bet citās to nosaka darba specifika. Kas jāņem vērā darba devējiem, rūpējoties par darbinieku atpūtu dažādās jomās? Kurās nozarēs tas ir jādara obligāti? Skaidrojam!

Darba tiesību regulējumā gulēšanas nodrošināšana darba vietā ir salīdzinoši reta prasība. Lielākajā daļā profesiju normatīvie akti paredz tikai atpūtas laiku un darba laika ierobežojumus, bet ne pienākumu darba devējam nodrošināt gultu vai gulēšanas telpu. Tomēr vairākās specifiskās nozarēs, jo īpaši transporta nozarē un jūrniecībā, šāds pienākums izriet tieši no starptautiskajiem vai Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem. Šajās profesijās darba specifika ir saistīta ar ilgstošām maiņām, darbu prom no dzīvesvietas vai paaugstinātu drošības risku, tādēļ normatīvais regulējums paredz ne tikai atpūtas laiku, bet arī reālu iespēju darbiniekam gulēt.

Analizējot starptautiskos un ES tiesību aktus, redzams, ka visprecīzāk šāds regulējums ir izstrādāts jūrniekiem, aviācijas apkalpei un tālbraucējiem autovadītājiem, savukārt citās profesijās gulēšanas iespējas biežāk izriet no darba organizācijas vai darba devēja iekšējiem normatīvajiem aktiem.