Darba likuma 40.panta 2.daļas 4.punkts paredz, ka, noslēdzot darba līgumu, ir obligāti jānorāda darba vieta. Ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā vietā, jānorāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, vai arī tas, ka darbinieks var brīvi noteikt savu darba vietu. Šajā rakstā skaidrojam, kādos gadījumos darbinieks pats var izvēlēties savu darba vietu.
Attiecībā uz konkrētas darba vietas norādi viss ir skaidrs – darbiniekam darba pienākumi ir jāveic, piemēram, darba devēja juridiskajā adresē, birojā, veikalā vai citā struktūrvienībā, proti, noteiktā adresē, kur viņš fiziski atrodas visu savu darba laiku. To paredz tostarp Darba likuma (DL) 53.panta 1.daļa, nosakot, ka darbinieks veic darbu uzņēmumā, ja puses nav vienojušās citādi.
