Darba devējiem pieņemot lēmumus par darba apstākļiem, darbinieku skaita vai citām izmaiņām, jārēķinās ar darba ņēmēju kolektīvajām interesēm, kuru aizsardzību nodrošina darbinieku pārstāvji. Skaidrojam, kas var būt darbinieku pārstāvji, cik lielam jābūt uzņēmumam, lai darbinieki varētu izvirzīt savus pārstāvjus, un kādos gadījumos darba devējam ar darbinieku pārstāvjiem jākonsultējas obligāti.

Satversmes 108.pantā nostiprinātas strādājošo tiesības uz koplīgumu un tiesības streikot, kā arī paredzēta valsts aizsardzība arodbiedrību brīvībai. Šīs tiesības Satversmes kontekstā ir atzītas par cilvēka pamattiesībām, un to vēsturiskā izcelsme sakņojas nepieciešamībā garantēt strādājošo iesaisti ar darba apstākļiem un atalgojumu saistītu jautājumu lemšanā.

Kas ir darbinieku pārstāvji?

Darba likuma (DL) 10.pantā noteikts, ka darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību var īstenot tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību. Latvijā likumā atzīti divi darbinieku pārstāvības veidi: arodbiedrība un darbinieku pilnvarotie pārstāvji.

Atbilstoši Arodbiedrību likuma 3.pantam arodbiedrība ir uzskatāma par brīvprātīgu personu apvienību, kas nodibināta strādājošo darba, ekonomisko un sociālo tiesību aizstāvībai. Tā ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas, reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā, iegūst juridiskās personas statusu un tādējādi nodrošina arodbiedrībai lielāku rīcībspēju.