Darba devēju un personāla speciālistu viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir saistīts ar tā saucamajiem “vēsturiskajiem” jeb gadiem ilgi neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem. Situācijas, kad darbinieks iekrājis vairākas neizmantota atvaļinājuma nedēļas vai pat mēnešus, nav retums. Tas rada virkni neskaidrību gan par to, kā pareizi noformēt dokumentus, piešķirot atpūtu, gan par to, kādas ir finansiālās sekas brīdī, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.
Darba gads pret kalendāro gadu
Lai atbildētu uz jautājumu, par kādu periodu ir jāpiešķir atvaļinājums, vispirms ir būtiski izprast, kā nopelna atvaļinājumu. Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149.panta 1.daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām.
Svarīgākais fakts, kas bieži jūk gan darbiniekiem, gan darba devējiem, ir tas, ka atvaļinājumu nepiešķir par kalendāro gadu (proti, no 1.janvāra līdz 31.decembrim), bet gan par darbinieka individuālo darba gadu. Šis periods katram darbiniekam ir atšķirīgs, jo tas sākas dienā, kad uzsāktas darba tiesiskās attiecības konkrētajā uzņēmumā.
