Darbinieku mobilitāte ir mūsdienu globalizācijas neatņemama sastāvdaļa, un uzņēmumi nereti nosūta savus darbiniekus uz citām valstīm. Iemesli šādai rīcībai var būt dažādi – uzņēmuma starptautiskais profils, pieredzes apmaiņa vai infrastruktūras projekti. Pirms nosūtīt darbinieku uz ārvalsti, darba devējam ir jāatbild uz vairākiem praktiskiem jautājumiem.

Par darbinieka nosūtīšanu uzskatāma situācija, kad darba devējs uz noteiktu laiku deleģē darbinieku veikt darba pienākumus citā valstī, saglabājot spēkā esošās darba attiecības ar Latvijas darba devēju. Parasti darbinieku nosūta uz laiku līdz 24 mēnešiem, kas ir saistīts ar A1 sertifikāta derīguma termiņu. Tas apliecina, ka darbinieks nosūtījuma laikā saglabā sociālo apdrošināšanu Latvijā.

Kad darbinieku nosūta

Darba likums (DL) identificē trīs gadījumus, kad darbinieks uzskatāms par nosūtītu.

• Darbinieks tiek norīkots darba veikšanai citā valstī, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp Latvijas darba devēju un ārvalsts pakalpojuma saņēmēju.

Piemēram, Latvijas būvniecības uzņēmums noslēdz līgumu ar Somijas pasūtītāju par ēkas renovāciju un nosūta savus darbiniekus veikt darbus objektā Somijā uz 4 mēnešiem.

• Darbinieks uz laiku tiek deleģēts darbam uzņēmuma filiālē vai koncerna ietvaros saistītā komercsabiedrībā citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī.

Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta grāmatvedi uz Lietuvas meitasuzņēmumu, lai viņš tur 6 mēnešus palīdzētu ieviest jaunu finanšu uzskaites sistēmu.

• Nosūtīšana ietver darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, un darbinieks uz noteiktu laiku tiek nodots citas personas – ārvalsts uzņēmuma – vadībā un uzdevumu izpildei tās labā (attiecas uz darbā iekārtošanas aģentūrām).

Piemēram, Latvijas personāla nomas uzņēmums nosūta metinātāju uz Nīderlandi, kur viņš strādā tiešā Nīderlandes uzņēmuma vadībā un izpilda tā ikdienas darba uzdevumus.