Darba tiesisko attiecību izbeigšana ar vienpusēju uzteikumu ir ierasta prakse, ko Darba likums garantē gan darbiniekam, gan darba devējam. Tomēr praksē mēdz rasties sarežģītākas situācijas. Kā darba devējam rīkoties, ja pēc uzteikuma ir mainījušies apstākļi? Vai darba devējs darbiniekam drīkst izteikt jaunu uzteikumu?
Kad var vienpusēji atkāpties no līguma
Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir būtisks izņēmums no līguma saistošā spēka principa, kam ir jābūt tieši noteiktam likumā. Darba devējam ir tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz DL 47.pantu, 101.panta 1.daļā noteiktajos gadījumos, kā arī izņēmuma gadījumos, izmantojot DL 101.panta 5.daļā paredzētās tiesības. Savukārt darbinieka tiesības vienpusēji atkāpties no līguma ir noteiktas DL 100.pantā. Ņemot vērā darba devēja un darbinieka atšķirīgos tiesiskos statusus, katrs no uzteikuma veidiem ir aplūkojams atsevišķi.
Atbilstoši DL 101.panta 1.daļai uzteikums pieļaujams, tikai pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā likumā tieši noteiktajos gadījumos. Attiecīgi darba devējam, konstatējot kādu no DL 101.panta 1.daļā norādītajiem apstākļiem, ir tiesības, ievērojot pārējās DL prasības, izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, izsniedzot viņam uzteikumu.
