Ja darbinieks vēlas izmantot, piemēram, pirms četriem gadiem neizmantoto atvaļinājumu, atvaļinājuma naudu viņam izmaksā atbilstoši šā brīža vidējai izpeļņai. Cik taisnīgi tas ir pret darba ņēmēju? Vai drīkst būt arī citādi?

Par šo tēmu saņēmām lasītāja jautājumu: "Sūtot darbinieku atvaļinājumā, rīkojumā norāda, par kādu laika periodu atvaļinājums piešķirts. Šobrīd darbinieks tiek sūtīts atvaļinājumā par 2016. gadu. Aprēķinot atvaļinājuma naudu, ņem vērā vidējo izpeļņu. Vai šādā gadījumā jāņem vērā 2016. gada vidējā izpeļņa vai pašreizējā?" Noskaidrojam atbildi un iespējamos scenārijus!

Darba likuma regulējums

Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. panta 3. daļu uz nākamo gadu pieļaujams pārcelt tikai līdz divām nedēļām attiecīgajā gadā neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma. Tātad konkrētā situācija, kad darbiniekam joprojām ir neizmantotas atvaļinājuma dienas par 2016. gadu, visticamāk, pati par sevi neatbilst DL regulējumam. Tomēr dzīvē situācijas ir dažādas, un šajā gadījumā tikai atzinīgi vērtējams, ka darba devējs risina situāciju ar labu laiku iepriekš uzkrāta atvaļinājuma izmantošanu joprojām pastāvošu darba attiecību ietvaros.

DL 73. pantā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā, savukārt DL 75. panta 1. daļā paredzēts, ka visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar DL izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī prēmijām. Savukārt DL 75. panta 4. daļā skaidrots, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu.