Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 1. martā paziņoja, ka koronavīruss jeb COVID-19 ir pandēmija. COVID-19 radījis virkni tiesiskas un ekonomiskas dabas jautājumu, kādai jābūt tiesiski pareizai uzņēmēju rīcībai situācijā, kad valsts noteiktie pandēmijas ierobežošanas pasākumi ("ārkārtējā situācija") tiešā veidā ietekmē uzņēmēju ikdienu, tostarp raisot jautājumu, vai uzņēmēji var atsaukties uz nepārvaramu varu, lai nepildītu līgumus.
2013. gada 7. martā Saeima pieņēma likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", uz kura 5. panta pamata Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas paredz, ka valstī iestājies īpašs tiesisks režīms, kura laikā likumā noteiktajā kārtībā var ierobežot fizisku un juridisku personu tiesības un brīvības un noteikt tām papildu pienākumus.
Uzņēmēju ikdiena sākās ar jautājumiem, kā rīkoties, jo nereti viņi šajā situācijā nevar izpildīt noslēgto līgumu, netiek piegādātas preces, izejvielas ražošanai, nevar nosūtīt preces pircējiem, nevar sniegt pakalpojumus klientiem, darbiniekiem noteikta karantīna un viņi nevar ierasties darbā, līdz ar to tiek kavēti darbu izpildes termiņi. Kāda būtu tiesiski pareiza uzņēmēju rīcība, ja valstī noteiktās ārkārtējās situācijas apstākļos nav iespējams izpildīt spēkā esošos līgumus? Ar kādām tiesiskām sekām jārēķinās? Vai pastāv tiesiski attaisnojami apstākļi, lai uzņēmēji varētu nepildīt līgumus? Vai var atlikt līgumu izpildi uz vēlāku laiku? Vai var izbeigt/atcelt līgumu, un vai būs jāatlīdzina zaudējumi?
