Plašsaziņas līdzekļos gada sākumā izskanēja gadījums, kurā darba devējs pieprasīja trolejbusa vadītājai segt transportlīdzekļa remonta izmaksas vairāk nekā 11 000 eiro apmērā, kas radušās ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Šis gadījums atkārtoti liek aizdomāties – kurš ir atbildīgs par zaudējumiem darba devējam, ja darbs saistīts ar transportlīdzekļa vadīšanu? Vai darba devējs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, uzticot darbiniekam transportlīdzekli, kas nav apdrošināts ar KASKO?
Kas ir zaudējumu rašanās paaugstināts risks
Darba likuma (DL) 86.panta 4.daļā ir noteikts, ka darbinieks, kura darbs saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, atbild vienīgi tad, ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. DL nav sniegta precīza definīcija darbam, kas saistīts ar zaudējumu iestāšanās paaugstinātu risku, taču Senāts ir skaidrojis, ka atbilstoši likumam par tādu atzīstama arī darbība ar transportu, jo tā rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem.
Konkrētajā gadījumā trolejbusa vadīšana objektīvi uzskatāma par darbu, kas saistīts ar zaudējumu rašanās paaugstinātu risku, jo tiešie darba pienākumi tiek veikti, vadot trolejbusu un veicot pasažieru pārvadājumus. Arī citos gadījumos, kad amata pienākumi ietver transportlīdzekļa vadīšanu un piedalīšanos ceļu satiksmē, darbinieka atbildība par zaudējumu nodarīšanu ir ierobežota. Tas nozīmē, ka zaudējumi darba devējam atlīdzināmi tikai tad, ja tie nodarīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Līdz ar to arī darba devējam būtu jāizvērtē un jāpiemēro saprātīgi aizsardzības mehānismi, lai šādu zaudējumu apmēru pēc iespējas novērstu vai mazinātu.
