Bez e-pasta sarakstes nav iedomājama ne profesionālā, ne personīgā ikdiena. E-pastā glabājas ne tikai formāla darba informācija, bet arī ziņas par pārrunām, komandējumiem, sadarbības partneriem un nereti arī personas dati. Satversmes 96.pants garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, taču 116.pants noteic, ka šīs tiesības nav absolūtas un likumā noteiktos gadījumos tās var ierobežot.
Pārbaudei jābūt pamatotai
Plašāku uzmanību šim jautājumam pievērsusi Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2026.gada 16.jūlija spriedumā apvienotajās lietās C-258/23–C-260/23 ““IMI”, “Synlabhealth II” un “SIBS” pret Portugāles Konkurences iestādi”. Tiesa vērtēja, vai konkurences iestāde, izmeklējot iespējamu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102.panta pārkāpumu, uzņēmuma telpās drīkst bez iepriekšējas tiesas atļaujas izņemt darbinieku un vadītāju darba e-pastu saraksti. Spriedums ir nozīmīgs tieši tādēļ, ka tas skaidri iezīmē robežas, kurās šāda piekļuve ir pieļaujama.
EST atzina, ka darba e-pasts ir saziņa Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas (Harta) 7.panta izpratnē. Aizsardzība nav atkarīga no tā, vai vēstule ir izlasīta, neizlasīta vai dzēsta, vai tā nosūtīta no darba ierīces un vai tās saturs ir profesionāls. Vienlaikus e-pastos ietvertie personas dati ir aizsargāti arī ar Hartas 8.pantu. Pat uzņēmuma iekšējs aizliegums izmantot darba e-pastu privātai saziņai šo aizsardzību neatceļ. Līdz ar to piekļuve darba e-pastam vienmēr ir iejaukšanās pamattiesībās, pat ja sarakste notiek uzņēmuma sistēmā.
