Uzņēmums vairākus gadus tiesā aizstāv savas tiesības strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tiesa atzīst, ka iestāde rīkojusies prettiesiski, taču ar lēmumu par juridisko izdevumu atlīdzināšanu uzņēmums saņem tikai nelielu daļu no faktiskajām izmaksām. Tas rada būtisku jautājumu – vai pašreizējā juridisko izdevumu atlīdzināšanas sistēma patiešām nodrošina likumā paredzēto atbilstīgo atlīdzinājumu un kā uzņēmumiem to pamatot?
Šāda situācija nav tikai teorētiska. Administratīvās apgabaltiesas jaunākā prakse apliecina, ka spēkā esošie juridiskās palīdzības atlīdzināšanas tarifi sarežģītās administratīvajās lietās bieži vien neatspoguļo faktiskās juridiskās palīdzības izmaksas. Vienlaikus tiesa norādījusi, ka šie tarifi faktiski ir piemērojami galvenokārt vienkāršās lietās.
Mērķis – atjaunot personas mantisko stāvokli
Lai izvērtētu, vai pašreizējā juridisko izdevumu atlīdzināšanas sistēma sasniedz savu mērķi, vispirms jāaplūko Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (Zaudējumu atlīdzināšanas likums). Tā 1.panta 1.daļa noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas radīts ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku iestādes faktisko rīcību. Savukārt 7.panta 3.daļa paredz, ka zaudējums aptver arī ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas. Atbilstoši APL privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
