Pat uzņēmumi, kas ievēro augstus pārvaldības standartus un rūpīgi dokumentē savas darījumu attiecības, var saņemt prasību tiesā, kuru uzskata par nepamatotu. Šādās situācijās būtiski ir nevis emocionāli reaģēt uz prasītāja pretenzijām, bet gan izvērtēt situāciju un rīkoties savlaicīgi. Nepareiza vai novēlota rīcība var radīt būtiskas izmaksas un nevajadzīgus riskus pat tad, ja prasība pēc būtības nav pamatota.
Nepamatota prasība nenozīmē, ka tā pazudīs
Nereti uzņēmumu vadītāji uzskata, ka acīmredzami nepamatota prasība nerada būtiskus riskus, jo tiesa galu galā prasību noraidīs. Tomēr šāda pieeja var izrādīties kļūdaina. Kā atzinis Senāts lēmumā lietā Nr.SKC-881/2025, prasības pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz prasības izskatīšanu tiesā neatkarīgi no tā, cik pamatota ir celtā prasība. Jautājums par prasības pamatotību tiek izvērtēts, tikai lietu izskatot pēc būtības. Tātad pati par sevi acīmredzama nepamatotība neatbrīvo atbildētāju no pienākuma aktīvi piedalīties procesā.
Turklāt prasības celšana pati par sevi var radīt negatīvas sekas. Prasītājs var lūgt tiesu piemērot prasības nodrošinājumu vai pagaidu aizsardzības līdzekli. Civilprocesa likuma (CPL) 138.pants paredz vairākus šādus līdzekļus, tostarp atbildētājam piederošas kustamas mantas un naudas apķīlāšanu, aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgā reģistrā, kā arī aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktā termiņā
